«Arsenālā» rīkos gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstādi «Civilisti» (1)

Pazīstamā gleznotāja Krastiņa savu radošo izpausmju un mākslinieciskā rokraksta ziņā ir daudzpusīga personība. Kopš 1991.gadā notikušās personālizstādes LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» šī ir plašākā autores darbu skate, kurā apmeklētāji ieraudzīs gan pavisam jaunus darbus, gan 20.gadsimta 90.gados tapušās kompozīcijas. Tādējādi ekspozīcija sniegs visai pilnīgu pārskatu par mākslinieces daiļrades nozīmīgākajiem periodiem.

Izstādē «Civilisti» gleznotāja priekšplānā izvirza tēmu, kas viņai ir bijusi būtiska kopš radošās darbības sākuma - indivīda un notikumu attiecības. Kā cilvēks pozicionējas dažādās vēsturiskajās, politiskajās un kultūras situācijās, kā izjūt sevi apdzīvotajā vidē un norisēs. Tematizētos jautājumus autore risina arī mākslinieciski tehniskā līmenī, lai glezniecībā notvertu fragmentētu, tomēr dinamiski virzītu laika un izjūtu kustību.

Šodienas sižetu līniju Krastiņas jaunākajos darbos pārstāv balti vīriešu krekli un vareni buļļi. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu - to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem. Savukārt pievērsties buļļa tēlam Krastiņu ierosināja Kārļa Lakšes fotogrāfija no 20.gadsimta 30.gadu beigu lauksaimniecības izstādes Koknesē, kurā attēlota uz buļļa sēdoša sieviete.

Krastiņa glezniecības un mākslas uzdevumu saskata spējā formulēt tēlus, kas izsaka plašu laikmeta kontekstu, vienlaikus nepazaudējot saikni ar noteiktu vietas mentalitāti. Izstādē «Civilisti» no agrākajiem gadiem iekļauts gleznojums 12 daļās «Apzeltītie jātnieki», kuri Rietumiem klasiskajā vadoņa un uzvaras simbolā - zirgā - drīzāk sēž novārguši un apjukuši. Zīmīgi, ka 90.gadu perioda ciklā «Aizmigušie jātnieki» gan zirgs, gan jātnieks veidoti kā tikko dzimuši un kusli radījumi neizprotama ceļojuma sākumā. Vēlāk seko jaunu stila paņēmienu meklējumi, un «Zilais periods» ir laiks, kad kā mākslinieces gleznieciskās telpas noteicošais izteiksmes līdzeklis izvirzās viena krāsa - ultramarīna zilais, ienāk multiplicēti pavairojamu cilvēka siluetu raksts, tiek akcentēts kompozīciju spriegums un kustību ritmika.

Krastiņa (1957) mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976-1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982-1986). Bijusi pedagoģe Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā. Viņa izveidoja Latvijas Mākslinieku savienības muzeju un kādu laiku to arī vadīja. No 2006.gada līdz 2012.gadam Krastiņa bija apgāda «Neputns» žurnāla «Dizaina Studija» galvenā redaktore. Viņa darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām.

Izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Regulāri rīko personālizstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs. Autores darbi glabājas LNMM, Ludviga muzejā Ķelnē, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.