Uzskats par to, ka vakcinēties var tikai ziemā, saglabājies no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijai izmantoja dzīvu, novājinātu vīrusu un, ja inficēta ērce piesūcās pēc vakcīnas ievadīšanas, tas tiešām varēja izraisīt saslimšanu ar ērču encefalītu. Tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās riska, tolaik vakcinēja tikai vēlā rudenī, ziemā, kad ērces nav aktīvas. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas encefalīta vīrusa daļiņas, kas nevar izraisīt slimību, bet gan rosina imūnsistēmu veidot aizsardzību pret infekcijas ierosinātāju, tāpēc vakcinēties var visu gadu, arī vasarā, stāsta Ā.Stalbova.
SPKC dati liecina, ka 2014. un 2015. gadā novērots salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar ērču encefalītu - attiecīgi 173 un 169 saslimšanas gadījumi (jeb 8,64 un 8,51 gadījums uz 100 000 iedz.); nav reģistrēti arī letālie gadījumi. Salīdzinājumam – 2011. gadā tika reģistrēti 494 gadījumi (19,24 uz 100 000 iedz.).
Latvijā šogad ir noteiktas 26 encefalīta endēmiskās teritorijas, kur saslimstības līmenis ar šo ērču pārnēsāto vīrusu ir visaugstākais. No tām 16 ir Kurzemē ar Alsungu kā ērču visvairāk apdraudēto teritoriju – uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo piecu gadu laikā te saslimuši 113 cilvēki, liecina SPKC dati. Tam seko Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Engures, Dundagas, Vaiņodes, Rucavas, Skrundas, Kandavas, Talsu, Mērsraga, Aizputes, Durbes, Grobiņas un Rojas novadi. Vidzemē par endēmiskām teritorijām atzīti astoņi novadi - Pārgaujas, Kocēnu, Mālpils, Lubānas, Amatas, Baldones, Priekuļu un Sējas, bet Latgalē – Vārkavas un Rugāju novadi. Minētajos novados bērniem no gada līdz 18 gadu vecumam vakcināciju apmaksā valsts.