Foto: Barišņikovs un Žagars informē par Rīgā gaidāmajām izrādēm (8)

Žagars minēja, ka šī būs ceturtā reize, kad Barišņikovs uzstāsies Latvijā, taču tajā pašā laikā tā būs pirmā reize, kad varēs redzēt amerikāņu režisora Roberta Vilsona veidotu iestudējumu.

Barišņikovs akcentēja, ka monoizrāde «Vēstule cilvēkam» nav dejas šovs, bet gan teātra projekts. Iestudējuma pamatā ir poļu izcelsmes baletdejotāja un horeogrāfa Vāclava Ņižinska 1919.gadā sešu mēnešu garumā rakstīta dienasgrāmata, kurā dejotājs dokumentējis savus pārdzīvojumus un izgaismo savas garīgās veselības sabrukumu.

Barišņikovam šī ir jau otrā sadarbība ar režisoru Vilsonu. «Izrāde ir Vilsona vīzija. Man patika strādāt ar režisoru, lai gan tas nebija viegli. Vilsons ir neparasts režisors. Darbs ar viņu prasa lielu pacietību un atdošanos,» atklāja Barišņikovs.

Tāpat viņš klāstīja, ka baletdejotājiem Ņižinska vārds saistās ar pagātnes izpratni. Cilvēkus intriģē laiks, kurā strādāja Ņižinskis. Barišņikova skatījumā Ņižinskis bija horeogrāfijas ģēnijs un viņu var uzskatīt par pirmo avangarda horeogrāfu. «Ņižinskis bija radikāls tā laika horeogrāfs, kurš balstījās uz saviem instinktiem un vīzijām,» piebilda Barišņikovs.

Dejotājs skaidroja, ka izrādei «Vēstule cilvēkam» ir neparasta struktūra. Lai arī tas ir teātra projekts, iestudējumu no sākuma līdz pat beigām pavada kustības. Izrādē dzīvajā izpildījumā skan arī Barišņikova balss, kas būs saklausāma kā krievu, tā arī angļu valodā, bez tām iestudējumā izmantoti arī balsu ieraksti.

Žagars skaidroja, ka režisors Vilsons ir zināms ar to, ka veido tehniski sarežģītus iestudējumus, tādēļ vēl jo lielāks prieks ir par to, ka izdevies atrisināt visus tehniskos jautājumus, lai izrādi «Vēstule cilvēkam» varētu redzēt Rīgā.

Zinot to, cik liels pieprasījums Jaunajā Rīgas teātrī ir pēc biļetēm uz Alvja Hermaņa iestudēto izrādi ar Barišņikovu, Žagars cer, ka pieci izrāžu «Vēstule cilvēkam» vakari LNOB būs pietiekami, lai iestudējumu redzētu pēc iespējas vairāk interesentu, tostarp skatītāji no kaimiņvalstīm.

Izrāde «Vēstule cilvēkam» ir jauna - tā iestudēta 2015.gadā Itālijā, Spoleto. Rīgā izrāde būs skatāma viesizrāžu tūres laikā.

Savas slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par vienu no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Viņš bija arī slavenā Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir «Fauna diendusa» un «Svētpavasaris». Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākās garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra, dokumentē jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.

Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav iespējas redzēt Ņižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentētas.

Žagars piebilda, ka pirmo reizi viņš ar Barišņikovu ticies 1997.gadā, kad gadu bija vadījis Latvijas Nacionālo operu. Tolaik abi apsvēruši iespējas uz Rīgu atvest kādu no Barišņikova projektiem. Toreiz operā tika organizēti divi radošie vakari, kuros Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu «White Oak Dance Project». Otro reizi Barišņikovs Rīgā uz operas skatuves uzstājās 2009.gadā deju vakarā «Trīs solo un duets». Vēl 2006.gadā Latvijas Nacionālajā operā notika Barišņikova darbu izstāde «Moment in Time», kurā tika izrādīti viņa darbi, kas tapuši no 1982.gada līdz 2004.gadam.

«Vēstules cilvēkam» viesizrādes Rīgā notiek ar Aleksandra Šenkamana atbalstu, kurš ir pārliecināts, ka šādi mākslinieciski projekti Rīgā ir vajadzīgi. «Esmu pārliecināts, ka šāda mēroga kultūras notikumi ar leģendāru personu piedalīšanos ir būtiski Latvijas starptautiskajam tēlam,» sacīja Šenkamans, piebilstot, ka ar prieku piedalījies projekta finansēšanā, jo, viņaprāt, notikums, kurā piedalās Latvijā dzimušais un pasaulē slavenais mākslinieks Barišņikovs, ir svarīgs skatītājiem.

Pilnu preses konferenci vari noskatīties šeit.