Kaitīgais veselīgais dzīvesveids (91)

Mūsdienu sabiedrību ir pārņēmis veselības kults. Aizraušanās ar veselību ir kļuvusi par ideoloģiju, bet veselīga dzīvesveida principu neievērošana par kauna zīmi. Mums pareizi jāēd, ilgi jākošļā ēdiens, jāmeditē, līdz spīdumam jāieziežas ar saules aizsargkrēmu, jāsaplūst ar dabu, pareizi jāmazgā rokas, jāiet laikus gulēt un jāuzturas klusumā. Visiem zināms, ka stress grauj veselību, tāpēc mums katru dienu jākontrolē savas domas un emocijas. Ievērojot visus padomus, brīva vieta tam, ko dēvē par dzīvi, neatliek.

Nav šaubu, ka būt skaistam un veselam ir normāla cilvēciska vēlme, tomēr aizvien biežāk tā pārvēršas par apsēstību. Absolūtas veselības un iedomāta skaistuma vārdā cilvēki guļas zem ķirurga skalpeļa, eksperimentē ar diētām un nodzen sevi sporta zālēs. Kas notiek, ja labas lietas tiek novestas līdz absurdam?

Veselīgums nozīmē līdzsvaru

Ja cilvēkam zūd spēja uzticēties sev, savām izjūtām, viņš viegli var pieņemt kādu gatavu recepšu jeb nosacījumu kopumu, ko sāk mehāniski izpildīt, - kā veselīgs dzīvesveids pārtop apsēstībā, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja Kristīne Mārtinsone.

«Fanātiski fokusējoties uz veselīgu dzīvesveidu, cilvēks zaudē saikni ar apkārt notiekošo, līdz viņu interesē tikai tas, ko drīkst ēst un ko nē, speciāli vingrojumi no rīta, vakarā u.tml. Piemēram, man ir nācies runāt ar cilvēku, kurš uzskata, ka vienu stundu uzglabāts ēdiens ir jāmet ārā, jo tas vairs nav «dzīvs», tātad nav veselīgs,» stāsta Kristīne Mārtinsone.

Sākotnējā aizraušanās ar veselīgu dzīvesveidu nemanāmi, pamazām var pārtapt fanātiskā uzvedībā, ko sekmē arī apkārtējo apbrīns un uzslavas: «Ak, cik tu lieliski izskaties!», «Kā gan tev tas izdevās?», «Ja es tā varētu...». Aizvien striktāk sekojot savai ēdienkartei un sportojot, sākumā cilvēks jūtas labi, bet, laikam ejot, var sašaurināties viņa interešu loks, līdz viņš zaudē kontaktu ar sevi un apkārtējo pasauli. «Piemēram, cilvēks neiet uz dzimšanas dienas ballīti, jo uzskata, ka tur būs neveselīgi ēdieni, pārstāj apmeklēt kultūras pasākumus, kuri beidzas pēc desmitiem vakarā, jo šajā laikā viņam jau jāguļ utt. Iespējams, ka tad ir pienācis laiks sev atklāti atbildēt uz jautājumu: «Vai man – tik veselīgam, skaistam un perfektam - ir draugi, ar kuriem sirsnīgi aprunāties, vai nav sašaurinājies mans interešu loks, vai esmu radošs un atvērts izmaiņām?»

No seniem laikiem ir zināms, ka vidusceļš ir zelta ceļš, bet galējības un strikti ierobežojumi gandrīz vienmēr izraisa problēmas. Veselīgums nozīmē līdzsvaru dažādās dzīves jomās, ietverot fizisko veselību, attiecības ar cilvēkiem, sociālo dzīvi, karjeru, labklājību, intereses, atpūtu.

Savukārt, kad cilvēks zaudē spēju izdarīt apzinātu izvēli un viņu sāk vadīt kāda koncepcija, iespējams, viņš jau rīkojas fanātiski un ir nonācis idejas gūstā. Cilvēkam ir jāsajūt robeža, aiz kuras viņš no savas dzīves saimnieka pārvēršas par manipulējamu lietu, kas seko nevis sev, bet modes industrijas uzburtam tēlam.»

Neiekrist lamatās!

Pārmērīga aizraušanās ar kādu nodarbi, kas pieder pie veselīga dzīvesveida, piemēram, sportiskām aktivitātēm, ir signāls, ka cilvēka veselība varētu būt apdraudēta, apliecina psiholoģijas zinātņu doktore, RSU pasniedzēja Jeļena Koļesņikova. «Visam ir otra puse - pārmērīgi nododoties fiziskām aktivitātēm, cilvēks var nepamanīt, ka it kā veselīgās aktivitātes sāk apdraudēt to pašu loloto veselību. Sportiskām aktivitātēm cilvēks tērē aizvien vairāk laika un citu resursu, līdz vairs neatliek ne laika, ne enerģijas citām aktivitātēm, tuviniekiem, ģimenei, draugiem, pat darbam.

Līdzīgi var notikt arī tad, kad mainām savus ēšanas paradumus, pievēršoties veselīgai diētai.

Kādā brīdī domas par veselīgu ēdienu kļūst uzmācīgas, mēs nemitīgi skaitām un aprēķinām kilokaloriju daudzumu, pārdomājam, vai ēdiens tiešām ir pietiekoši veselīgs,» stāsta augstskolas pasniedzēja. Ja veselības praktizēšana sāk izpausties slimīgā veidā, tas liecina, ka cilvēka psihiskā un fiziskā veselība ir apdraudēta. Savlaicīgi nepamanot, un neapturot slimīgo uzvedību, cilvēks var iedragāt ne tikai veselību, bet zaudēt arī dzīvību.

Tātad, pārmērības neraksturo veselīgu dzīvesveidu, secina veselības psiholoģe. Lai neiekristu «veselīga dzīvesveida» lamatās, svarīgi atcerēties universālu ieteikumu - gan darbam, gan atpūtai, gan miegam jāatvēl astoņas stundas diennaktī. «Ja gribam dzīvot veselīgi, nepietiek ar īslaicīgu diētu vai fiziskām aktivitātēm - ir jāmaina dzīvesveids, bet to izdarīt nav viegli, jo jāmaina ilgstoši veidojušies ieradumi, kas sākumā vienmēr rada zaudējuma izjūtu un tikai perspektīvā sniedz ieguvumus - labāku veselību, dzīves kvalitāti, ilgāku un aktīvāku mūžu,» skaidro eksperte. Attīstoties zinātnei, priekšstati par to, kas ir veselīgi, kas nē, nepārtraukti mainās, tāpēc, plānojot kādu sportisku aktivitāti vai diētu, ir svarīgi konsultēties ar speciālistiem, nevis paļauties uz masu medijos pieejamo informāciju, jo kas vienam ir veselīgi, otram var būt kaitīgi.

Mazkustība un liekais svars uzņem apgriezienus

Latvijas sabiedrībā vērojamas divas pretējas, neiepriecinošas tendences - lielākā daļa sabiedrības ir mazaktīva, bet tie, kas apmeklē sporta klubus, krīt otrā galējībā, izvēloties pārmērīgi augstas intensitātes slodzi, skaidro RSU Sporta un uztura katedras vadītājs Voldemārs Arnis. Fakti ir graujoši - pēdējo gadu laikā turpina samazināties fiziski aktīvu cilvēku skaits, bet kustību trūkums negatīvi ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību. «Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas pieaugušajiem ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm vajadzētu nodarboties vismaz piecas reizes nedēļā 30 vai vairāk minūtes, bet bērniem un jauniešiem katru dienu vienu stundu. Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte attīstīto valstu vidū ir viena no viszemākajām, un pēdējos gados turpina pazemināties.»

Slimību profilakses un kontroles centra veiktajos Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumos konstatēts, ka 2010. gadā vismaz 4 līdz 6 reizes nedēļā trīsdesmit minūtes fiziskus vingrinājumus veica 19,7%, 2012. gadā 15%, bet 2014. gadā vairs tikai 9,9% iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Situācija bērnu un jauniešu vidū nav labāka – daudzmaz pietiekamas fiziskās aktivitātes 2006. gadā bija 22,9%, 2010. gadā 20,1%, 2014. gadā vairs tikai 18,5% skolēnu. 2010. gadā, apsekojot vispārizglītojošo skolu skolēnus, Sporta medicīnas valsta aģentūra novēroja, ka tikai 3 % bērnu ir pareiza stāja. Voldemārs Arnis norāda, ka pēdējos gados strauji turpina pieaugt liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība bērnu vidū. Pētījumā noskaidrots, ka daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas svara samazināšanas metodes, tādas kā ilgstoša mazkaloriju diēta, ēdienreižu izlaišana, caureju vai vemšanu izraisošo līdzekļu lietošana. Pārsvarā šie līdzekļi tiek lietoti, lai sasniegtu, pēc pusaudžu domām, perfektu izskatu.

Veselības jomā esam neizglītoti

Dīvānu deldētāju pretpols ir aizrautīgie sporta klubu apmeklētāji, kas pārspīlē, izvēloties neadekvātu, pārāk intensīvu slodzi, kas kaitē veselībai. «Aktīvajiem cilvēkiem ir raksturīgi domāt: jo vairāk, jo labāk. Sportā šis princips neder, jo ir jāizvēlas organismam piemērota slodze un aktivitātes veids. Kritēriji ir vienkārši: ja ir ilgstošs izteikts nogurums, sāpes un bezmiegs, fiziskā nodarbe nav nākusi par labu,» stāsta Voldemārs Arnis. Pēc viņa domām, neraugoties uz masīvo veselīga dzīvesveida reklāmu medijos un nebeidzamo informācijas plūsmu, cilvēki veselības jomā ir neizglītoti. «Neviens pa īstam neizglīto cilvēkus, tāpēc viņi rīkojas pēc saviem ieskatiem.»

Pārmērīgi aizraujoties ar treniņiem, visbiežāk vīrieši, var iekrist bigoreksijas slazdā. Traucējums ar specifisko nosaukumu saistīts ar slimīgu uztraukumu par savu izskatu un muskuļu lielumu. Bigorektiķi kā apsēsti apmeklē sporta klubus, stundām cilā hanteles, bet sliktākajā gadījumā neatsakās arī no proteīna pulveriem un steroīdu lietošanas, lai veicinātu muskuļu augšanu.

Augstas intensitātes aerobika var pasliktināt fizisko stāvokli, turpina Voldemārs Arnis. «Trenētiem cilvēkiem intensīvas aerobikas nodarbības, piemēram, stepa aerobika var uzlabot fizisko sagatavotību. Turpretim, nesagatavotiem - vēl vairāk pazemina, jo pastiprinātas slodzes apstākļos sāk darboties anaerobā enerģētika, kuras gala produkts ir laktāts. Ja laktāta koncentrācija pārsniedz noteiktu līmeni (apmēram 5 mmol/l), tam ir izteikti negatīva ietekme uz cilvēka organism - fiziskās spējas krītas, spēki izsīkst.» Pasniedzējs piemetina, ka arī populārais body bike un nesen modē nākušais crossfit ir paredzēts trenētiem cilvēkiem, nevis iesācējiem.

«Par veselību tomēr jādomā,» jautāts par aizraušanos ar veselīgu dzīvesveidu, kas reizēm mēdz līdzināties dzīves karikatūrai, atbild Voldemārs Arnis. «Pētījumi apstiprina, ka dzīves kvalitāti un ilgumu par 50 vai pat 70% nosaka dzīvesveids. Ja cilvēki kustētos, lietotu pareizu uzturu un neaptaukotos, vairāk nekā puse slimību viņus neskartu. Viņi varētu izvairīties no cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī novērst trešdaļu no vēža gadījumiem. Tas nenozīmē, ka veselīgam dzīvesveidam jāvelta nenormāli daudz laika. Ir vajadzīgas tikai zināšanas un vēlēšanās. Mūsdienās tiek meklēti risinājumi, kā pareizi dozēt slodzes, gūstot maksimālu efektu ar minimālu laika patēriņu. Gluži tāpat - ēst veselīgi nenozīmē stundām stāvēt pie plīts.»

Rūpes par veselību vai uzmācīgs stāvoklis?

Mūsdienās veselība - vismaz lielpilsētās - ir kļuvusi par cilvēka sociāli ekonomiskā stāvokļa, statusa un «vērtīguma» kritēriju.

Karls Kederstroms (Carl Cederstrom) un Andrē Spaisers (Andre Spicer) grāmatā «Veseļošanās sindroms» (The Wellness Syndrome) apgalvo, ka ir liela atšķirība starp patiešām veselīgu dzīvesveidu un uzmācīgu stāvokli, kas saistīts ar nepārtrauktu ķermeņa monitoringu, pārliekām rūpēm un nepārtrauktu fokusēšanos uz sevi un savu veselību. Autori runā par to, ka sabiedrība uzmācīgi diktē: tev jākļūst labākam, nekā esi! Ja cilvēks savai veselībai un ārējam izskatam netērē pārāk daudz laika un spēkus, sabiedrība viņu sāk nosodīt, izsmiet un uzskatīt par zaudētāju. Tas savukārt veicina atkarību veidošanos, tostarp, ēšanas traucējumus, jo mūsdienu pasaules standarti nosaka, ka būt resnam ir slikti, tāpēc jānotievē par katru cenu. Jāķeras pie ekstrēmas diētas un jāvingro līdz spēku izsīkumam!

Tikmēr Krievijas zinātnieks, evolucionists, paleo neirologs un cilvēka morfoloģijas pētnieks Sergejs Saveļjevs savās grāmatās un daudzajās intervijās, runājot par veselīga līdzsvara nepieciešamību, ironizē par visiem zināmo teicienu «veselā miesā vesels gars». Īstenībā - viens no diviem, saka pētnieks.

Ja cilvēks aizrautīgi sporto un domā, ka paralēli fiziskajam stāvoklim uzlabosies arī viņa prāta spējas, jo kustību laikā labāk tiek apsaiņotas smadzenes, viņš kļūdās. Treniņu laikā asinsrite uzlabojas tikai tajos smadzeņu apgabalos, kas atbild par noteiktu kustību koordināciju, bet asociatīvās zonas, kas atbild par domāšanu, informācijas apstrādi un lēmumu pieņemšanu, paliek neaktīvas.

Līdz ar to, ja cilvēks aizrautīgi sporto, atstājot novārtā intelektuālas nodarbes, ar laiku viņa prāta spējas samazinās. Cena, ko nākas maksāt, ir augsta. Perfekts ķermenis, izcilas proporcijas, ideāla muskulatūra plus dziļš marasms. Sergejs Saveļjevs noraidoši izturas pret diētām ar vienveidīgu ēdienkarti un veģetārismu, kas paredz atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem. Tāpēc, ka gremošanas procesi nav tik vienkārši, kā sākumā liekas. Evolūcijas gaitā, daudzu miljonu gadu garumā barības uzņemšanas sistēma veidojās sarežģīti - organismā nokļuva ne tikai olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, minerālvielas un vitamīni, bet arī dažādi toksīni. Tāpēc arī mūsdienu cilvēkam ir vajadzīga daudzveidīga barība. Ne velti cilvēkam līdzīgie primāti mēdz mieloties ar šķietami neēdamām lietām - kukaiņiem, koku mizām, atrastām drazām. Tie, kas atsakās no dzīvnieku valsts produktiem, pakļauj sevi smadzeņu badam, skaidro zinātnieks.

Olbaltumvielu bads smadzenēm liek strādāt lēnāk - līdz ar to samazinās kritiskās domāšanas spējas. Pavājinās spēja saprast, atcerēties un pasliktinās redze. Pēc dažu nedēļu badošanās cilvēkam var iedvest absurdas lietas, un to savā praksē aktīvi izmanto dažādas sektas.

Mēs pārēdamies nevis tāpēc, ka esam stulbi un tizli, bet gan tāpēc, ka nevaram no dzīves izsvītrot daudzu miljonu gadu pagātni, kurā vienmēr ir dominējis bads, skaidro Sergejs Saveļjevs. Mēs pārēdamies pirms gulētiešanas, jo organisms signalizē - rīt ēdiena var nebūt, un apziņa, ka ledusskapis un tuvējais lielveikals ir pārpildīti ar pārtiku, šajā gadījumā nelīdz.

Pēdējā laikā medijos ir parādījies termins «Andželīnas Džolijas sindroms», kas apzīmē pastiprinātu uzmanību iespējamībai kaut kad nākotnē saslimt ar bīstamām slimībām. Veselības pielūgsmes galējās izpausmes apzīmēšanai ir izdomāts jauns termins - helsisms. Pēc tam, kad Holivudas aktrise Andželīna Džolija veica dubulto mastektomiju jeb visu piena dziedzera audu izņemšanu, lai izvairītos no krūts vēža riska, un skaļi par to paziņoja visai pasaulei, priekškars pavērās - līdzīgu operāciju skaits pēc ģenētiskiem testiem strauji pieauga. Krūts vēzis ir viens no galvenajiem 35 līdz 40 gadu vecu sieviešu nāves cēloņiem visā pasaulē. Tomēr, atklāts sākuma stadijā, krūts vēzis ir ārstējams. Mediķi norāda, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina krūts vēža rašanos, ir aptaukošanās, jo šī veida vēža attīstība saistīta ar organisma hormonālā fona izmaiņām.

Tas, protams, nenozīmē, ka jāmetas uzdzīvē, kas līdzinās ainām no filmas par Kaligulu. Ja gribi būt vesels, esi tāds, pārfrāzējot slaveno Kuzmas Prutkova frāzi par laimi, aicina speciālisti. Veselība nozīmē personības veselumu.