Pedagogi, «sociālais spilvens» un darba tirgus (113)

Jautājums, par kuru es gribu runāt – cilvēkresursi. Kā mēs tos plānojam, kā izmantojam, kā izmantosim. Analizējot pēdējo sešu gadu datus, nekādu dižo cilvēkresursu plānošanu izglītības nozarē neredzam, tā drīzāk ir katrreiz citas neplānotas situācijas glābšana. Pēdējo septiņu gadu laikā (2008./2009.mācību gads vēl pieskaitāms pie «treknajiem gadiem») skolēnu skaits vispārējās izglītības dienas skolās ir samazinājies par 36 444 skolēniem, pedagogu skaits palielinājies par 1 295 (IZM statistikas dati). Mēs priecājamies, jo tas var norādīt uz individuālāku pieeju skolēniem, bet šis skolēnu skaita samazinājums izsauc nepieciešamību optimizēt skolu skaitu. Gan skolēniem, gan vecākiem, gan pedagogiem jāgatavojas pārmaiņām.

Vakardienas (25.04) BNS ziņa: Pedagogiem, kuri būs sasnieguši 60 gadu vecumu un zaudēs darbu skolu apvienošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas rezultātā, Labklājības ministrija izveidos speciālu «sociālo spilvenu». To veidos summa 65% apmērā no pedagoga algas, kuru aprēķinātu, izmantojot jaunā pedagogu algu modeļa formulu. No šīs summas arī maksās nodokļus, lai nesamazinātu nākotnē iegūstamo pensiju.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam izvirza mērķi: panākt 73 % nodarbinātību iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Ko mēs darām? Sūtam ātrāk prom no darba tirgus un sūdzamies, ka nav, kas strādā.

Šogad līdz jaunā mācību gada sākumam tiks slēgtas 17 izglītības iestādes. Šī gada sākumā jau tika slēgtas trīs, turklāt IZM šogad arī saskaņojusi vēl 19 reorganizācijas procesus, 14 no kuriem notiks šogad (IZM informācija). Process turpināsies. Kāda tad ir reālā situācija un, ko domā paši pedagogi? Vai «sociālais spilvens» ir reāla palīdzība? Man bija iespēja tikties ar divu slēdzamo skolu darbiniekiem, kā arī veikt aptauju daļā reorganizējamo un slēdzamo skolu darbinieku vidū. 90 aptaujātie sniedza atbildes gan uz slēgtiem, gan atvērtiem jautājumiem. Daži teiks, tas nav daudz, bet arī procesam pakļauto izglītības iestāžu vēl nav tik daudz taču satraucošu jautājumu loks iezīmējās.

Slēgto un reorganizēto izglītības iestāžu pedagogu portrets:

1) Reforma skar visas vecuma grupas, bet % visvairāk 40-49 gadīgos (16,7%); 50-54 gadīgos (14.4%); 55-59 gadīgos (21,1); 60-64 gadīgos (12,2%).

2) Visi ir pedagogi ar vērā ņemamu stāžu (16-35 gadi izglītībā).

3) Visiem ir augstākā izglītība, t.sk. 45,6% ir arī maģistra grāds.

4) 62,9% dzīvo dzīvoklī (skolotāju mājas laukos).

5) Līdz marta vidum VNA darbinieki par viņiem nebija interesējušies, nebija informācijas par pabalstiem, darba tirgus iespējām, neskatoties uz to, ka uzteikumi bija saņemti jau līdz 1. martam, bet pilnīgi visi nodarbinātības vecumā esošie grib strādāt, izņemot jau esošos pensionārus (7,8%).

6) Reāla darba piedāvājuma nekāda izņemot atsevišķiem tehniskajiem darbiniekiem. Bauskas pusē pedagogi joko: mēs būsim vistu ķērājas ar augstāko izglītību tuvējās firmās.

7) Pedagogi paši meklē iespējas palikt profesijā vai pārkvalificēties. Viena no pedagoģēm bija uzrunājusi 17 izglītības iestādes. Atbilde: paldies, nē, mūsu pedagogiem pašiem nav pilnas slodzes. 21,1% no aptaujātajiem jau tagad brauc uz darbu pat 40 km vienā virzienā.

8) Kursu piedāvājumi cilvēkiem ar augstāko izglītību un maģistra grādu - nekādu. Interesanti, ka pedagogi savā darba dzīvē ir apmeklējuši tik daudz kursus, ka tikai 10% apsver šādu iespēju .

9) Pārkvalifikācijas iespējas vecuma grupai 55+ ar augstāko izglītību ierobežotas.

10) Pārsteidzoši, ka pat vecuma grupā 55-59 esošie cilvēki izskata iespēju strādāt ārzemēs, nerunājot par tiem, kas jaunāki.

11) Daļa izglītības sistēmā strādāt vairs nevēlas.

Piemēru, pat izmisušu piemēru ir daudz. Vai šeit līdzēs «sociālais spilvens» un kāda būs pensija? Tā ir realitāte, kas parāda mūsu darba tirgus gatavību pildīt ES 2020, NAP 2020, Iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam un citos dokumentos izvirzītos uzdevumus, it sevišķi vecuma grupā 55+ ar augstāko izglītību. Te parādās darbaspēka resursu plānošanas vājās vietas un mūsu gausums, gatavība reaģēt uz radušos situāciju. Pedagogi šeit kalpoja kā piemērs, bet līdzīga situācija ir arī citās nozarēs.