/nginx/o/2018/07/29/11081607t1h5838.jpg)
Jau ziņojām, ka iedzīvotājus bažīgus dara dīvainie baltie pleķi uz vairāk nekā 840 miljonu vērtā Dienvidu tilta. LTV raidījums «4. studija» izmeklējis šo jautājumu padziļināti un atklājušies dažādi defekta cēloņi. Kamēr Rīgas Tehniskās universitātes būveksperts secinājis materiālu neatbilstību un tilta nesošās sienas iespējamu sadrupšanu laika gaitā, tilta apsaimniekotāji gan šādu problēmu noliedz.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātniski pētnieciskās laboratorijas pārstāvji ir norādījuši, ka būvmateriāli, kas ir izmantoti tilta nosedzošajā sienā, nav izmantoti pēc to pielietojuma.
Savukārt, Dienvidu tilta apsaimniekotājs «Rīgas tilti» pārstāvis Albīns Jasaitis stāsta, ka ap tiltu sacelta lieka ažiotāža. Viņš balto vielu pat nogaršojis un secinājis, ka tā ir sāls. Tehnoloģija tilta celtniecībā aizgūta no Vācijas.
Tikmēr RTU eksperts norāda, ka ekspluatācijas apstākļi Vācijā krietni atšķiras no Latvijā esošajiem, tāpēc materiāla recepte varbūt arī ir laba, bet nav derīga Latvijas apstākļiem.
Jasaitis uzsver, ka tilta nesošās sienas bloku stiprība ir pietiekoša un neviens bloks tilta sienā neliecina par drupšanas sākšanos. «Tā ir viltus trauksme, kas satricina cilvēkus, kas neko no tā nesaprot,» stāsta Jasaitis.
RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs gan stāsta, ka jau pašā tehnoloģijā šiem materiāliem raksturīga liela nevienmērība, ar dažādu blīvumu.
Pētnieks norāda, ka šī materiāla viens no galvenajiem trūkumiem ir zemā sālsturība. Tā kā tiltu kaisa ar sāli, veidojas ļoti liela sāls koncentrācija, līdz ar to materiāls sagrūst piecas reizes ātrāk.
«Veicot ekspertīzes Latvijā, ļoti bieži sastopos ar gadījumiem, kad jau pēc viena, diviem gadiem nepareizas materiāla izvēles dēļ, tas sāk sagrūt,» uzsver pētnieks.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)