Dzīvo zaļi! Pieci lēti un ļoti veselīgi zaļumi tavām pusdienām (18)

Spināti

Spinātos esošo vitamīnu un minerālvielu saraksts patiešām ir iespaidīgs. Pirmkārt, lielā dzelzs daudzuma dēļ (tas ir iemesls, kāpēc spinātus iesaka ēst bērniem un sievietēm). Spinātiem piemīt arī īpašība veicināt audu reģenerāciju un augšanu, kāpēc tos iesaka atveseļošanās periodos.

Pieminams arī vitamīnu klāsts – spinātos ir A, C, P, PP, K, B2, B6 un E vitamīns, beta karotīns, pantotēnskābe, folijskābe, kalcijs, magnijs, cinks un vēl citi. Turklāt spināti satur arī daudz olbaltumvielu – šai jomā augu valstī pārākas vien pupas un zirņi.

Gatavojot spinātus, ņem vērā vienu vienīgu nosacījumu – gatavos ēdienus nav vēlams ilgstoši glabāt un sildīt. Vārītos spinātos aptuveni diennakts līdz divu laikā rodas slāpekļskābes savienojumi, kas īpaši bīstami maziem bērniem.

Dilles

Atceries, kā filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» Mirttanti aicināja ēst dillītes, jo tās labas asinsspeidienam. Taisnība, dillītes ir ne tikai garšīgas, bet arī veselīgas.

Dillēm piemīt žulti un urīnu dzenoša iedarbība, labvēlīgi ietekmē kuņģa – zarnu traktu. Pateicoties šīm ārstnieciskajām īpašībām, dilles labi palīdz pret gremošanas traucējumiem. Mūsdienu medicīnā dilles izmanto arī dažu hipertonijas formu ārstēšanā, Turklāt, dilles rosina ēstgribu.

Diļļu zaļā masa satur daudz C vitamīna, kas palīdz nostiprināt organisma aizsargspējas. P vitamīns, kura dillēs arī ir pietiekami daudz, palīdz C vitamīnam labāk uzsūkties organismā. Dilles satur arī citus vitamīnus – B1, kas baro nervu šūnas, B2, kas piedalās ogļhidrātu un tauku maiņas procesos, PP – labvēlīgi ietekmē aknu, kuņģa, aizkuņģa dziedzera darbību. Dilles satur arī karotīnu, kas kopā ar C vitamīnu pasargā šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Dilles ir labs kālija avots, kas palīdz sirds muskuļos uzlabot vielmaiņu.

Loki

Sīpolloki satur cilvēka organismam nepieciešamos mikroelementus, vitamīnus un citas derīgas lietas.

70 grami lociņu nodrošina organismam C vitamīna dienas devu. Lietojot uzturā lociņus, iespējams iegūt arī organismam nepieciešamo dzelzi, kalciju, magniju, fosforu, fluoru, askorbīnskābi un arī sēru, kas nepieciešami ādas un redzes veselībai. Tāpat loki pazemina holesterīna līmeni un aizkavē mikrobu attīstību, ir labas zāles gripas un saaukstēšanās gadījumos

Loki īpaši labi ir avitaminozes gadījumos, nespēkam, miegainībai, reiboņiem, nogurumam.

Senajā Romā lociņi īpašā cieņā ir bijuši karavīriem, jo viņi bija pārliecināti, ka lociņi piešķir spēku, vīrišķību un drosmi, ko pielietot kaujās.

Salātlapas

Salāti mūsu uzturā nodrošina zināmu daudzumu vitamīnu – karotīnu, B grupas vitamīnus, C, E un K vitamīnu, kā arī kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, jodu, cinku, magniju. Augstā hlorofila satura dēļ par visvērtīgākajiem tiek uzskatīti salāti ar tumši zaļām lapām.

Regulāra salātu ēšana palīdz uzlabot gremošanu, veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, normalizē holesterīna līmeni, kalpo asinsvadu sieniņu trausluma profilaksei, nedaudz arī uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un pat mazina sāpes.

Neliela taukvielas, piemēram, olīvu eļļas, piedeva ne vien uzlabo garšu, bet arī padara organismam pieejamākas atsevišķas uzturvielas, kas ir salātos.Ārīgi salātu lapas, kas noplaucētas karstā ūdenī un pieliktas ādai vēl siltas, izmanto, lai mazinātu saules apdegumu radītās sekas. Tautas medicīnā izslavēts līdzeklis sirds veselības uzlabošanai ir salātu sula.

Kāposti

Tagad veikalos un tirgos jau sāk piedāvāt jauno kāpostu ražu, pērc droši, kāposti ir ne vien garšīgi, bet arī ļoti veselīgi produkti. Tu teiksi, ka kāposti nav zaļumi, bet dārzenis. Taisnība. Toties zaļš, veselīgs un lēts zaļums pavasarim.

Kāposts ir uzturvielām bagāts dārzenis, kura sula ir augstvērtīgs vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju avots. Svaigi vai skābēti kāposti ir apbrīnas vērts pārtikas produkts, kura labās īpašības kopumā neatradīsiet nevienā no vitamīnu kompleksiem.

Tā sastāvā ir B grupas vitamīni, C vitamīns, PP un K vitamīns, folijskābe, karotīns, biotīns, kalcijs, dzelzs, kālijs, magnijs u.c.

Parastie galviņkāposti satur fitoproteīnus, kas bloķē vēža šūnas, sevišķi iedarbojoties uz kuņģa un taisnās zarnas audzējiem.

Kornela Universitātes pētnieki (ASV) atklājuši, ka sarkanie kāposti satur fitofermentus. Tie iedarbojas uz galvas smadzeņu neironiem, kas veido amiloīdu proteīna trombus smadzenēs, izraisot Alcheimera slimību.