Uzmanīgi ar aknu saslimšanām! Tās var noteikt tikai, veicot analīzes un diagnostiku (10)

«Diskomforts labajā pakrūtē, liekais svars, vājums, slikta dūša un nespēks ir galvenie simptomi, kad vajadzētu aizdomāties par aknu problēmām un doties pie ģimenes ārsta», skaidro AS «Veselības centru apvienība» poliklīnikas «Pulss 5» ārste Tatjana Volohova. Vienīgais veids, kā noteikt aknu saslimšanas ir, veicot analīzes, ultrasonogrāfiju un, ja nepieciešams, aknu elastogrāfiju. «Aknas nesāp, jo tajās nav nervu receptoru», uzsver ārste. Vienīgais gadījums, kad akna «var sāpēt», ir iespēja, kad tā ir pārāk liela un spiež un pārējiem orgāniem. Ja pacientam ir vizuāls vēdera pieaugums un šķiet, ka tas ir pilns ar ūdeni, kā arī ķermeņa krāsa kļūst dzeltenīga, nekavējoties ir jādodas pie ārsta.

Kā viena no vīrusa saslimšanām, kas raisa izmaiņas aknās, ir hepatīts. Diemžēl ne visi hepatīta vīrusa nēsātāji ir informēti par šo saslimšanu. Tiek liests, ka valstī 2% jeb 40 000 iedzīvotāju ir šī saslimšana, bet liela daļa par to nenojauš. Daktere Volohova iesaka tiem, kam ir pāri 40, veikt analīzes uz hepatītu, jo, iespējams, tas bija iegūts vēl agrā jaunībā, kad hepatīta diagnostika valstī netika veikta. Hronisks hepatīts ir slēpts process, kas organismā var lēni progresēt vairākus gadu desmitus bez jebkādiem simptomiem līdz jau ir izveidojušies aknu bojājumi. Jo vairāk šūnas aizvietojas ar saistaudiem, aknas kļūst blīvākas, graudainākas un zaudē savu funkcionalitāti. Neārstētā hepatīta gadījumā var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis.

No 2016.gada tiek nodrošināts valsts finansējums jaunām, daudz efektīvākām kompensējamām zālēm hroniska C vīrushepatīta ārstēšanai noteiktām pacientu grupām, un tā ir iespēja daudziem saslimušajiem izārstēties. Lai konstatētu hepatītu, ir jādodas pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs veicamās analīzes. Ja analīžu rezultātos tiks konstatētas novirzes no normas, tālāk būs jādodas pie hepatologa un uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu, kurā tiks izvērtēts aknu lielums, struktūra, asinsvadi, kā arī blakus esošie orgāni. Nereti šķiet, ka varētu būt problēmas ar aknām, taču izrādās, ka blakus esošajā žultspūslī ir žultsakmeņi. Ja izmeklējums ir atklājis mainītu aknu struktūru, un ir aizdomas par hepatītu, tiek ņemts biopsijas izmeklējums, lai veiktu izvērtēšanu šūnu līmenī.

Tomēr ne visiem ir iespējams biopsijas izmeklējums. Gadījumos, kad tas nav veicams, bet ir jānosaka aknu fibrozes stadija, ir nepieciešama aknu elastogrāfija. Šis izmeklējums ir atkārtojams arī ārstēšanās procesā, kad pabeigts zāļu terapijas kurss, lai izvērtētu izmaiņas.

Tatjana Volohova uzsver vairākas grupas, kas ir pakļautas riskam saslimt ar smagām aknu slimībām. Visupirms tie ir cilvēki kas aizraujas ar pārmērīgu ēšanu un alkohola lietošanu. Pēc nepareizas ēšanas, alkohola lietošanas un smēķēšanas sekas neiestājas uzreiz. Negatīva ietekme parādās tikai pēc laika, kas izpaužas kā aknu aptaukošanās, novedot tālāk pie fibrozes un cirozes. Aknu aptaukošanos var raisīt arī cukura diabēts, nekontrolējama (neapzinīga) medikamentu un pārtikas piedevu lietošana. Ārste uzsver, ka ikvienam ir jābūt uzmanīgam ar dažādām pārtikas piedevām - pašiem ir jāseko, kādas vielas var tik kombinētas un, no kurām vajadzētu izvairīties. Vēl liels risks saslimt ar hepatītu ir seksuālo kontaktu ceļā, ja partneris jau ir inficējies. Viņa skaidro, ka ar hepatītu saslimt it kā nav tik vienkārši, ja ikdienas darbības neatbilst nosaukto riska grupu specifikai, taču ir jāņem vērā, ka vīrusa infekcija ārējā vidē dzīvo līdz 4 - 7 dienām.