Tātad, ja esam nolēmuši šopavasar pievērsties tieši skriešanai, – kā to izdarīt maksimāli saudzīgi?
Ideālā variantā pirms skriešanas sezonas uzsākšanas derētu pie speciālista noteikt organisma fiziskās sagatavotības līmeni. «Kā rāda mana pieredze, tad gandrīz visiem cilvēkiem ir muskuļu disbalanss. Tādā gadījumā skriešana ir jāuzsāk lēni un prātīgi, turklāt visiem nav piemērojama viena skriešanas «recepte». Katrs gadījums ir individuāls – skriešanas veids, soļa tips, ķermeņa svars, iepriekšējā sagatavotība,» skaidro ārste.
Cilvēkam, kurš visu ziemu nav neko diži darījis, sēdējis pie datora un pārvietojies ar tramvaju vai mašīnu, skriešana ir jāuzsāk ļoti lēni un pakāpeniski. L.Māķēna iesaka sākt ar raitu iešanu un pamīšus skriešanu. «Labāk raitā solī pirmās piecas minūtes ejam, pēc tam lēni paskrienam, un tad uz beigām palēninam tempu un atkal pārejam soļos.»
Ne mazāk svarīgi ir atcerēties, ka pirms katras skriešanas ir kārtīgi jāiesildās, bet pēc tam – jāizstiepjas. Ko tas nozīmē?
«Ir jāiesilda visas locītavas, kuras darbosies skrējiena laikā – pēdas, potītes, ceļi, gūžas, mugurkauls. Ar dinamiskām atkārtotām kustībām, lai ap locītavu sāk cirkulēt asinis un locītava ar visām tās struktūrām – saitēm un cīpslām – «saprastu», ka būs jādarbojas, ka būs slodze. Vienkārši izapļojam locītavas kādas 20 reizes katrā virzienā,» stāsta fizioterapeite.
Savukārt pēc treniņa ir jāizstiepj galvenās skrējiena laikā nodarbinātās muskuļu grupas: «Novietojam muskuli maksimālā iestiepumā un noturam vismaz 20 sekundes. Jāizstiepj ir ikru muskuļi, augšstilbu priekšpuse, apakšstilbu aizmugures muskuļi, gurnu muskuļi (priekšējie, aizmugurējie, sānu), arī muguru un sānus nenāktu par ļaunu izstiept.»