Vai Dienvidu tilts jau sācis «sadalīties»? Uz būves sienām parādījušies dīvaini balti pleķi (231)

Uz tilta konstrukcijām parādījušies balti, nezināmas izcelsmes pleķi, pamanījuši raidījuma «4. studija» skatītāji. Iedzīvotāji ir nobažījušies, vai tas nekaitē tilta izturībai, tādējādi arī drošībai.

Kā skaidro Rīgas Satiksmes departamentā, sienai, uz kuras pleķi uzmetušies, neesot nekādas hidro izolācijas, kā rezultātā aizdomīgie pleķi varētu būt nātrija hlorīds, tautā saukts par sāli, vai kalcija karbonāts. Tā esot dabīga reakcija, nokļūstot mitrumam bruģakmenī, teic Satiksmes departamentā.

Kamēr Satiksmes departamentā skaidro, ka šīs nogulsnes nekaitē tilta atbalsta sienām, jo ikdienā tiekot veikti tilta uzturēšanas darbi, tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes eksperte, aplūkojot nezināmās izcelsmes pleķus uz tilta nesošajām sienām atzīst, ka pleķi varot kļūt par cēloni mūra ārējo slāņu bojājumiem.

«Acīmredzot, šīm konstrukcijām nav izveidota pareiza hidroizolācija, vai lietus un sniega kušanas ūdens novadīšanas sistēma, kā rezultātā ūdens filtrējas caur konstrukcijām, tās vājinot,» atzīst eksperte.

Savukārt, viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem būvekspertiem, kas pieaicināts arī Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, apskatot tiltu stāsta, ka cementa akmens, kas atrodas iekšā tilta nesošajā sienā, tiekot izšķīdināts, jebšu, notiekot ķīmiskā korozija. Viņš baltos pleķus skaidro kā materiāla sadalīšanās procesu.

Būveksperts ar speciālas mērierīces palīdzību noteica, ka cementa bloki, kas izmantoti tilta būvē ir ļoti nevienmērīgi, ar svārstīgu stiprību.

Viņš atzīst, ka izstrādājumiem, kas izmantoti tilta būvniecībā, esot ļoti īss mūžs.

Tikmēr Rīgas Satiksmes departamentā atzīst, ka, iespējams, radusies kļūda tilta projektēšanā, proti, tur kaut kas nav bijis izdomāts līdz galam.