Daļu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekta piektdienas ugunsgrēka dēļ varētu nākties pārstrādāt, aģentūrai BNS teica piebūves projektētāju - uzņēmuma «5.IELA» - arhitekte Ija Rudzīte.
Daļu Okupācijas muzeja piebūves projekta ugunsgrēka dēļ var nākties pārstrādāt (59)
«Ja ugunsgrēkā būtu cietušas nesošās konstrukcijas, tad daļu projekta vajadzētu pārstrādāt. Pēc fotogrāfijās redzamā gan šķiet, ka liesmas iekšā nav tikušas. Tajā pašā laikā obligāti ir jāveic tehniskā apsekošana, jo ēkā ir ne tikai betona, bet arī dzelzs konstrukcijas, kuru izturību jāpārbauda,» stāstīja arhitekte.
Rudzīte norādīja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas daļā, kuru projektā nav bijis plānots aizsegt ar piebūvi. «Šo vietu plānojām saglabāt, proti, konstrukcijas tur paliek. Vienīgi veidojam 1,70 reiz 1,70 metru lielu atveri cauri stāviem, lai varētu izbūvēt liftu,» paredzēto skaidroja arhitekte. Viņa pauda cerību, ka ugunsnelaime būs skārusi tikai ēkas ārpusi.
Pēc Rudzītes teiktā, Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektā uz ēkas bija plānots saglabāt arī liesmu skartās kapara plāksnes, kuras ugunsgrēka dzēšanas laikā noņemtas. Šai problēmai projektā būs jāmeklē risinājums, ja plāksnes nebūs iespējams atjaunot. Risinājums, pēc arhitektes domām, varētu būt bojāto plākšņu aizvietošana ar tām, kuras plānots noņemt rekonstrukcijas projekta gaitā. Rudzīte stāstīja, ka, ceļot piebūvi ar balto segumu, no ēkas plānots noņemt kapara plāksnes. Viņa gan piemetināja, ka projekta īstenotājiem jāredz, vai plākšņu krāsa saulē nav izbalējusi un to ir iespējams pieskaņot ugunsgrēkā skartajai vietai.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas valsts inspektors Aivars Siliņš aģentūrai BNS skaidroja, ka VKPAI pašlaik nav informācijas par to, cik daudz ugunsgrēkā cietušas kapara plāksnes. Siliņš stāstīja, ka tieši īpatnējā apdare ir tā, par kuras aizsardzību inspekcija visvairāk uztraucas. Esot notikuma vietā inspektors redzējis aptuveni desmit plākšņu noņemšanu. «Neizskatījās, ka ugunsdzēsēji tās noņem īpaši saudzīgi, bet to, vai plāksnes ir nelabojami sabojātas vēl nav iespējams pateikt,» teica Siliņš.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka informēja, ka Okupācijas muzeja piebūves veicējiem, visticamāk, būs vēlreiz jāveic esošo konstrukciju tehniskais novērtējums ugunsgrēkā cietušajai daļai vai arī visai ēkai.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka piektdien Okupācijas muzejā Vecrīgā izcēlās ugunsgrēks. Pēcpusdienā ugunsgrēks tika lokalizēts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja, ka ugunsgrēks degšanas platība bijusi 15 kvadrātmetru. Negadījumā cilvēki nav cietuši.
Pārliecinoties, ka degšana nevar atjaunoties, ugunsdzēsēji piektdienas pēcpusdienā atstājuši Okupācijas muzeja ēku Vecrīgā, kur rīta pusē izcēlās ugunsgrēks ar kopējo degšanas platību 15 kvadrātmetri. VUGD preses sekretāre Viktorija Šembele aģentūrai BNS pavēstīja, ka ugunsdzēsēji devušies prom no notikuma vietas plkst.16.19.
Kopumā uz notikuma vietu, kas bija izsludināts par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku, tika nosūtītas sešas autocisternas, autopacēlājs un autokāpnes.
Ugunsgrēkam tika izsludināts paaugstinātas bīstamības rangs, tāpēc uz notikumu nosūtītas vairākas glābēju mašīnas, ap septiņām. Notikuma vietā ir ātrā palīdzība un policija.
Okupācijas muzeja krājums ugunsgrēka nav cietis, aģentūrai BNS pastāstīja muzeja pārstāve Līga Strazda. Viņa informēja, ka saistībā ar rekonstrukciju, Okupācijas muzeja krājums jau iepriekš pārvests uz pagaidu telpām Raiņa bulvārī 7. Tāpat ēkā neesot uzturējušies arī darbinieki. Tādēļ ugunsgrēka dēļ nav tikuši nodarīti kaitējumi muzeja izstāžu objektiem, kā arī neviens darbinieks neesot cietis.
«Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas apsaimnieko Okupācijas muzeja ēku Vecrīgā, arī pavēstījuši, ka muzeja ēka ir apdrošināta un pieteikums par zaudējumu atlīdzību tiks iesniegti apdrošināšanas kompānijai.
Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu.