Jau ziņots, ka Āboltiņa par savu lēmumu nekandidēt paziņoja šodien, uzrunājot partijas biedrus pirms politiskā spēka pārstāvju tradicionālā teātra apmeklējuma.
Rozenvalds norādīja, ka šis ir viens no Āboltiņas saprātīgākajiem lēmumiem. «To varēja gaidīt, jo viss uz to gāja, piemēram, partijas nodaļu spiediens. Ja viņa neaizietu pati, tad būtu lielāka problēma un viņa tiktu izbalsota,» uzskata Rozenvalds.
Pēc eksperta teiktā, ar Āboltiņas lēmumu ceļš uz «Vienotības» vadītāja amatu tiek pavērts citiem kandidātiem, piemēram, publiski minētajiem bijušajam eirokomisāram Andrim Piebalgam un Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam. Rozenvalds ir pārliecināts, ka ar laiku parādīsies vēl citi šī amata kandidāti.
«Jaunā «Vienotības» vadības seja varētu spēlēt pozitīvu lomu, lai uzlabotu patlaban dramatiskos partijas reitingus,» uzskata eksperts.
Tāpat Rozenvalds uzsvēra, ka Āboltiņa ir spilgta politiķe ar lielu potenciālu, kura ar laiku varētu atgriezties politikā, bet ne tūlīt.
Āboltiņa vada «Vienotību» kopš 2011.gada. Iepriekš, kad «Vienotība» bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja.