Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Pēc Vaideres iejaukšanās atcelts EP pasākums ar Krievijas vēstnieka ES dalību (198)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka/LETA

Eiropas Parlamentā (EP) šodien Eiropas Tautas partijas (ETP) politiskās grupas deputāti no Itālijas bija plānojuši rīkot pasākumu «The EU and Russia: The New State of Play», jeb «Eiropas Savienība (ES) un Krievija: attiecību jaunā situācija», kurā noslēguma vārdus teikt aicināts bija Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs, taču pēc deputātes Ineses Vaideres (V) iejaukšanās tas ticis atcelts, noskaidroja aģentūra LETA.

Deputāte sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka, uzzinot par gaidāmo pasākumi, bijusi nepatīkami pārsteigta, jo viņas pārstāvētā grupa kopš Krimas okupācijas iestājusies par ekonomiskām un politiskām sankcijām pret Krieviju. «Esam pauduši vienotu nostāju - lai atjaunotu labas attiecības ar ES, Krievijai ir jāievēro starptautiskie nosacījumi,» viņa sacīja, piebilstot, ka vienprātība par šiem jautājumiem tikusi panākta visā grupas līmenī.

«Un tagad šāds pasākums. Tas man liekas pilnīgi neiespējams, jo Krimā taču nekas nav mainījies, nav notikusi arī Krievijas militāro grupu izvešana no Austrumukrainas. Minskas vienošanās nosacījumi arī nav izpildīti,» sacīja politiķe.

Šī iemesla dēļ politiķe nosūtījusi vēstuli ETP grupas vadītājam Manfrēdam Vēberam, skaidrojot, ka šāda pasākuma rīkošana, izmantojot ETP logo, kurā arī Krievijas vēstniekam, kuru vēl nesen EP prezidents pasludināja par «persona non grata» EP, tiek dota iespēja teikt noslēdzošos komentārus, ir nepieļaujama.

Pēc Vēbera lēmuma minētais pasākums ticis atcelts. Vaiderei zināms, ka savu neapmierinātību ar šādu kolēģu rīcību pauduši arī citi grupas pārstāvji.

Taujāta par Itāliju pārstāvošo deputātu iemesliem šādu pasākumu rīkot, politiķe pieļāva, ka tas saistīts ar ekonomiskajām interesēm. «Acīmredzot ekonomiskās intereses sākušas diktēt notikumus,» viņa izteicās.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu