Ašeradens nesteidz norakstīt «KVV Liepājas metalurgs» nākotni (81)

Ašeradena ieskatā «KVV Liepājas metalurgs» ražo primitīvu produktu, kas nebūtu problēma, ja šis produkts nebūtu viegli kopējams un tādu pašu neražotu citi uzņēmumi.

«Līdz ar to «KVV Liepājas metalurgam» ir jādomā, kā ražot specifiskus nišas produktus, un jāatrod sava vieta globālajā konkurences tirgū. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būtu jāinvestē pēcapstrādē. Un tas ir būtisks jautājums akcionāriem - vai viņi ir gatavi investēt jaunā produktā. To nedarot, man ir grūti iedomāties, ka «KVV Liepājas metalurgam» būs spoža nākotne,» sacīja ekonomikas ministrs un piebilda - ja uzņēmums nolemj modernizēt ražošanu, tas var pretendēt arī uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Otrs potenciālais metalurģijas uzņēmuma attīstības scenārijs, pēc Ašeradena domām, ir atrast citu akcionāru, kas redz šo uzņēmumu kā daļu no savas industriālās ķēdes. «Tie var būt globāli ražotāji, kas «KVV Liepājas metalurgam» uztic veikt specifisku produktu ražošanu,» atzina ministrs.

Viņš arī norādīja, ka «KVV Liepājas metalurgs» ir sarežģītā situācijā, ņemot vērā kopējās tendences metalurģijas tirgū Eiropā, taču ministrs uzskata, ka «KVV Liepājas metalurgs» jau tagad var samazināt ražošanas izmaksas, saprātīgi izmantojot energoresursus.

«AS «Latvenergo» ir izstrādājusi elektroenerģijas pārdošanas plānu, kas «KVV Liepājas metalurgam» ļauj iepirkt elektrību sestdienās, svētdienās un darbdienu naktīs par daudz labāku cenu nekā Vācijā. Tāpat valdība patlaban cīnās par atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem, bet par šo atbalstu vēl ir jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju,» informēja ministrs.

Kā ziņots, valdība nolēma sarunas par «KVV Liepājas metalurga» restrukturizāciju nodot Privatizācijas aģentūras (PA) dibinātas kapitālsabiedrības kompetencē, kas neizslēdz metalurģijas uzņēmumam izsniegtā kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz šā gada 1.jūnijam ziņot par progresu «KVV Liepājas metalurga» restrukturizācijas procesā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka PA kapitālsabiedrība ar «KVV Liepājas metalurgu» risinās jautājumu par to, kā valsts varēs atgūt savu aizdevumu uzņēmumam 60 miljonu eiro apmērā.

Lai gan patlaban uzņēmumam «KVV Liepājas metalurgs» ir problēmas, norakstīt to kā neveiksmes stāstu noteikti nevar, iepriekš medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). «Nekādā gadījumā «KVV Liepājas metalurgs» nav jānoraksta. «Viss ir akcionāru rokās,» viņš uzsvēra. Turklāt valdība ir skaidri pateikusi, ka netiks ieguldīti papildu līdzekļi, lai glābtu vai pārņemtu uzņēmumu.

Jau vēstīts, ka Ukrainas investori «KVV Group» ir pieņēmuši lēmumu par AS «KVV Liepājas metalurga» rūpnīcas konservāciju. Šādu lēmumu «KVV Group» vadība pieņēmusi, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - «pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei».

Iekonservējot rūpnīcu, «KVV Liepājas metalurgs» plāno atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēs tā sauktajā dežūrrežīmā.