Šodien Zaļā ceturtdiena! Vēro laiku un vairo labklājību (17)

Zaļajā ceturtdienā ticīgie piemin pēdējās Jēzus Kristus vakariņas ar mācekļiem — Svēto vakarēdienu. Mūsdienās daudzas kristīgo Lieldienu tradīcijas ir savijušās ar latviskajām.

Uzskata, ka Zaļajā ceturtdienā var noteikt, kāds laiks gaidām pavasarī - ja Zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta sasalst, būs auksts, salnām bagāts pavasaris, ja ne — silts un jauks.

Tautas tradīcijas saka, ka Zaļajā ceturtdienā nedrīkst no mājas neko dot laukā, pat ne adatu, tad ņēmējs aiznesīs visu labklājību.

Zaļā ceturtdienā nedrīkst mājā ienest nevienu zaļumu, tad kukaiņi, mušas un čūskas vasarā māju apsēdīs. Ja nu gadījusies kļūme, un kāds mājā kādu augu ienesis, tad tam ir pretinde - tas augs jāaiznes uz to vietu, kur paņemts un jāiesviež atpakaļ.

Tautas tradīcijas saka, ka šajā dienā notikusi liela buršana un zīlēšana.

Zaļā ceturtdienā ēduši zirņus, tad, dzeguzi dzirdot, varēja palikt bagāts. Lai nenāktu miegs, Zaļās ceturtdienas rītā, priekš saules lēkšanas, bijis jāmazgā mute tekošā ūdenī. Arī bērni šajā dienā skrējuši uz grāvi muti mazgāt, lai vasarā varētu agri piecelties un paši būtu mundri.

Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nevajaga piena ēdienu ēst, jo citādi vasarā mušas krīt acīs.

Zaļās ceturtdienas rītā bijis jānosmērē kļavas lapa ar medu, jālaiza medus no lapas un jāēd dzērveņu ogas, tad meitas kļūstot skaistas un puiši tās mīlējot. Lai puiši meitas mīlētu vēl vairāk, Zaļās ceturtdienas rītā meitas ēdušas medu — tad puiši krītot uz meitām kā mušas uz medu. Zaļajā ceturtdienā meitas gājušas uz malkas šķūni un ķērušas malkas gabalus. Kura meita paķērusi gludu gabalu, tai būs viegla dzīve, bet, kura paķērusi zarainu — slikta dzīve.