Rozentāla Mākslas vidusskolas un Doma kora skolas zīmolus pēc apvienošanas saglabās (4)

Abas skolas ir izlēmušas saglabāt esošos zīmolus, lai nezustu to atpazīstamība Latvijā un ārpus tās. Katra skola tādējādi turpinās pastāvēt kā NMV administratīvā struktūrvienība. Pēc skolu apvienošanās, to nosaukumi būs NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola un NMV Rīgas Doma kora skola.

JRRMV direktors Jānis Ziņģītis norādīja, ka skolas nosaukumam jāizceļ JRRMV un RDKS nozīme Latvijas kultūrizglītībā. «Uzskatu, ka nosaukums «Nacionālā Mākslu vidusskola» atbilst skolu būtībai un uzsver to nozīmīgumu, jo jaundibināmajai skolai ir piešķirts nacionālas skolas statuss. Vārds «Mākslu» (no vārda «mākslas» daudzskaitlī) skolas nosaukumā pasvītro to, ka skola aptver ļoti plašu radošās darbības loku, saglabājot virzību uz izcilību tradicionālajās mākslas un mūzikas jomās un gatavību meklēt inovatīvus starpdisciplinārus risinājumus,» skaidroja Ziņģītis.

RDKS dibinātājs un izglītības metodiķis Jānis Erenštreits uzsvēra, ka skolu apvienošanas rezultātā RDKS ne no kā nav jāatsakās un nekas nav jāatdod. Viņš norādīja, ka, lai arī no ārpuses skolas ēka izskatās skaisti, ir izstrādāts projekts, kas ļautu rekonstruēt arī iekštelpas un padarīt tās atbilstošas mūziķu prasībām un 21.gadsimtam. «To ir pelnījuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi un darbinieki. Raiņa vārdiem sakot - pastāvēs, kas pārvērtīsies!» par pozitīvo ieguvu, apvienojoties kopīgā vidusskolā, stāstīja Erenštreits.

Par abu skolu apvienošanu 1.martā lēmusi valdība.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka deputāte Ingūna Rībena (NA) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā tika spriests par profesionālo izglītību, Kultūras ministrijai (KM) pārmeta dzīšanos pēc Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem, veicot KM padotībā esošo skolu reorganizācijas pasākumus, ar mērķi vieā skolā panākt pēc iespējas lielāku skolnieku skaitu, līdz ar to arī finansējumu skolai. Pēc deputātes domām būtu jādara viss, lai saglabātu skolas, kurām ir vārds un prestižs gan Latvijas, gan ārzemju līmenī, nevis veikt šādu skolu reorganizāciju, apvienojot tās ar citām, kā arī pārsaucot tās.

KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija paredz līdz 2020.gadam Latvijā izveidot astoņus profesionālās izglītības kompetences centrus kultūrizglītības jomā. Rīgā plānoti divi profesionālās izglītības kompetences centri. No tiem viens tika izveidots 2015.gada 3.novembrī uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas esošās bāzes, bet otrs paredz izveidot NMV. Četri no kompetences centriem būs izvietoti Latvijas reģionos. Bez Ventspils Mūzikas vidusskolas, kas kompetences centra statusu ieguva šī gada 1.martā, Kurzemē atradīsies arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. Vidzemē par centru kļūs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, bet Latgalē tiek plānota kompetences centra izveide uz pašreizējās Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes.

Kompetences centrus veidos arī divas pašvaldību dibinātas mākslas vidusskolas reģionos - Valmieras Mākslas vidusskola un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola «Saules skola».