Distresa gadījumā bērni var sākt raustīt valodu, var parādīties gribai nepakļautas spaidu kustības, tostarp patoloģiskas tīrības vēlmes, kuru laikā bērns ļoti intensīvi sāk mazgāt rokas. Var parādīties urīna nesaturēšana, fēču aizturēšana, kā arī bērni biežāk sāk slimot ar dažādām elpceļu slimībām, var izjust arī sāpes vēderā un galvā.
Papildus tam bērniem var rasties koncentrēšanās un uzmanības traucējumi, psiholoģiskais diskomforts, garastāvokļa izmaiņas, svārstīgs noskaņojums, miega traucējumi, kā arī atkarības, kas ir īpaši izteikta problēma tieši pusaudžiem.
Mēs, speciālisti, visbiežāk redzam un novērojam, ka distresu bērniem un pusaudžiem, pirmkārt, izraisa nesaskaņas ģimenē, jauna vides un sabiedrības apgūšana. Tāpat arī krasās izmaiņas dienaskārtībā, tostarp problēmas mācību iestādēs, kā arī pārmērīga aizraušanās ar virtuālo pasauli.
Profesore norāda, ka pašlaik būtiski pieaudzis arī to vecāku skaits, kuru atvases cieš no lielas slodzes. Tāpat vecāki ļoti maz laika pavada kopā ar bērniem, kuriem trūkst kopīgu pastaigu, fiziskas aktivitātes – vecāki ir sīki saplānojuši sava bērna dzīvi, kuru nemitīgi pavada steiga un bailes kaut ko nokavēt, kā rezultātā bērniem un pusaudžiem tiek laupīts laiks, kurā vienkārši augt un uzplaukt.
Tāpat jāpiebilst, ka nozīmīgs faktors bērnu distresa attīstībai ir arī agrīna bērnu palaišana uz kādu no pirmsskolas izglītības iestādēm, sākot no gada un divu mēnešu, kā arī pusotra gada vecuma, ko vecāki ne vienmēr pamana. No bērna attīstības viedokļa raugoties, šādā vecumā bērns nedrīkst atrasties prom no vecākiem - to būtu vēlams darīt vien tad, kad bērns var sevi aprūpēt un pastāstīt par savām problēmām.