Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Skandalozajam blogerim 16.martā Rīgā palīdzēja par aicinājumu gāzt valsts varu notiesātais Koptelovs (97)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pie Brīvības pieminekļa 16.martā darbojās trīs grupas. Vācu antifašisti, nacionālboļševiki un britu – krievu provokators Greiems Filips. Viņš Latvijā iebrauca no Krievijas caur Igauniju.

Filips sevi pasniedz kā neatkarīgu žurnālistu, tādēļ uztraucoties par starptautiskiem pārmetumiem preses apspiešanā, Latvijas amatpersonas neriskēja viņu iekļaut melnajā sarakstā.

Tiem, kas iepriekš sekojojuši Filipsa izpausmēm, ir zināms, kā viņš rīkojās līdz šim – ar kameru gājis pie cilvēkiem, tos aizvainojis, apsaukājis un pēc tam filmējis, kā viņi reaģē. Tā Filips filmējis Donbasā, runājot ar sagūstītiem ukraiņu karavīriem.

Līdzīgi Filips darbojās Maskavā, cenšoties diskreditēt opozīciju. Tincināja cilvēkus, kas vēlējās nolikt ziedus Borisa Ņemcova piemiņas vietā.

Donbasā aiz Filipsa stāvēja visa seperātistu fronte, Maskavā viņam palīdzēja jaunie prezidentu Putinu atbalstošie aktīvisti. Savs palīgs bija arī Rīgā. Tas bija Maksims Koptelovs. Cilvēks, kuru nesen tiesa notiesāja par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai. Filips policistiem, kas izsniedza žurnālistu vestes, pavēstīja, ka Koptelovs ir viņa palīgs. Tā arī Koptelovs kļuva par žurnālistu.

MAKSIMS KOPTELOVS (Greiema Filipsa asistents)

Labdien, gribējām pajautāt, kādu mediju jūs pārstāvat?

Es... Neatkarīgs. Neatkarīgs žurnālists.

Bet britu kolēģis - jūs ar viņu tā kā kopā?

Nu, palīdzēju viņam, jā.

Bet viņš jūs pats palūdza?

Nu, jā, jā.

Bet kā viņš atrada jūs?

Nuu... Kaut kā mēs dzīvojam 21.gadsimtā. Jebko var atrast, ja grib, ir vēlme tāda.

Bet jūs bijāt pazīstami līdz tam?

Nū, tas, tā ir personīga informācija. Es uz ārpusi tādu neatklāju.

Lai kopā ar Josifa Korena antifašistiem protestētu pret leģionāriem, Rīgā bija ieradušes radikāli kreisās vācu partijas «Die Linke» meitasorganizācijas biedri.

Vācu antifašisti bija izmitināti Vecrīgas viesnīcā «Old Riga Palace». Aktīvisti ieradās ar lidmašīnu. Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs šo organizāciju ir raksturojis kā kreisā spārna ekstrēmistus. Tādēļ viņus pieskatīja robežsargi. Pirms pāris gadiem antifašisti no Vācijas jau viesojās Rīgā un mēģināja izlausties pie leģionāriem.

Šogad Rīgā neielaida organizācijas vadītājus. Daļu aizturēja Rīgas lidostas robežsardze, dažiem «airBaltic» apkalpojošais personāls neieteica iekāpt lidmašīnā Berlīnē. Līdz Rīgai nokļuva tikai partijas ierindnieki. Tomēr šoreiz bija izdevies atbraukt arī jaunajiem antifašistiem.

«Nekā personīga» aptaujātie vācieši noliedza, ka kāda organizācija maksātu par viņu uzturēšanos Rīgā. Paši pirkuši biļetes, paši maksājuši par viesnīcu. Antifašistu piketa laikā ik pa brīdim kāds no viņiem mēģināja izlīst no policistu nožogojuma.

Arī vāciešu nedienas ar neiekļūšanu Latvijā plaši atspoguļoja Krievijas televīzijas. Kanālā «Rossija» varēja vērot ātri sarīkoto piketu pie Latvijas vēstniecības Berlīnē.

Un visbeidzot, savas iespējas izpausties meklēja arī nacionālboļševiki. Divi Krievijas pilsoņi, kas bija centušies iekļūt Latvijas armijas bāzē Ādažos Aleksandrs Kurkins un Andrejs Popko. Līdz tiesas sēdei viņi Latviju nedrīkst pamest. Ar Krievijas nacboliem kopā bija kāds Latvijas iedzīvotājs Jevgēņijs Širjakovs, Vladimira Lindermana domubiedrs. Širjakovs centās fotografēt Bastejkalnā dežurējošo policistu sejas.

Arī šogad uz 16.marta notikumiem oficiāli reaģēja Krievijas Ārlietu ministrija. Pārstāve Marija Zaharova pat pārteicās, ka Filips ir Krievijas žurnālists un pēc viņa izraidīšanas no Latvijas lielvalsts centīsies sagādāt Latvijai starptautiskas nepatikšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.

MARIJA ZAHAROVA Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve

Ir tāda sajūta, ka uz Grema Filipsa piemēra, ir tāda sajūta, ka viņu speciāli izcēla no žurnālistu grupas, apzināti ar viņu veica visas šīs te darbības, sekojot kādiem noteiktiem mērķiem. Bet nu vēlreiz saku, ka tas, kas tagad notiek Latvijā, izbrīnu neizsauc. Tas ir vienas ķēdes posms. Un arī šis gadījums mēs ceram gūs atspoguļojumu atbilstošajos EDSO biroja par mediju brīvību paziņojumos.

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu