Norvēģijā otrdien sākas tiesas process, kurā tiks izskatīta par masu slepkavībām notiesātā Andersa Bēringa-Breivīka sūdzība pret valsti par viņa ieslodzījuma apstākļiem.
Norvēģijā sākas tiesas process par Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļiem (23)
Viņš ir sūdzējies par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpšanu. Viens no tiem aizliedz «necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu», bet otrs garantē tiesības uz «privātās un ģimenes dzīves» un «sarakstes» neaizskaramību.
Drošības apsvērumu dēļ četras dienas ilgais tiesas process notiks Šīenas cietuma, kurā Bērings-Breivīks izcieš 21 gadu ilgo cietumsodu, sporta zālē.
Pirmajā procesa dienā abu pušu advokāti izklāstīs sākotnējos argumentus. Trešdienas rītā Bēringam-Breivīkam tiks dotas trīs stundas, lai skaidrotu ieslodzījuma apstākļus.
Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.
Norvēģijas Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.
Ģenerālprokuratūra tiesai norādījusi, ka Bēringam-Breivīkam ir pieejamas trīs kameras - dzīvošanai, mācībām un treniņiem. Viņam ir nodrošināta piekļuve arī televizoram, datoram bez interneta pieslēguma un spēļu konsolei. Ieslodzītajam ir iespējas gatavot sev ēdienu un mazgāt veļu.
Lai arī Bērings-Breivīks nevar kontaktēties ar citiem ieslodzītajiem, viņš var sarunāties ar cietumsargiem un pārējo personālu.
Ģenerālprokuratūra uzsvēra, ka ieslodzītā apstākļi cietumā pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.