Kristaps par savu projektu teic: «Tas ir savdabīgs «stand up», kurā skanēs arī paša sacerētas miniatūras. Vairāk neko neatklāšu, jo gribu, lai publika padomā un paši saprot, kas tas ir.» Izrādes režisores Valdis Pavlovskis ar smaidu piebilst, ka zināmā mērā jaunā izrāde «nedaudz būs provokācija».
Runājot par savu «radošo vēsturi», mākslinieks stāsta, ka bieži sevi redz, skrienot īsās bikšelēs pa pļavu vectēva mājās Latgalē. «Sarunājos pats ar sevi, ar kaķiem, ar ģitāru (arī latgaliski, krieviski un angliski). Vairākkārt esmu apcerējis domu par iešanu nāvē sieviešu dēļ: Džuljetas dēļ – divpadsmit reizes, Britnijas Spīrsas dēļ (bērnībā!) – vienu reizi, Alises dēļ – vienu reizi (tad pārdomāju) , Zentas dēļ (no dusmām) – vienu reizi, šmakovkas dēļ – vienu reizi (nav sieviete!),» smejas Kristaps.
Par sevi viņš vēl teic, ka atsaucas uz vārda Jezups, dziedot publiskās vietās, un pelna maizi ar muti, bieži identificējoties ar iedomu tēliem, tostarp populāriem latviešu un ārzemju māksliniekiem un dzīvē sastaptiem tipāžiem.
«Komunicējot ar un par mīļiem cilvēkiem, bērniem un sirmgalvjiem, varu kļūt bīstami sentimentāls,» – arī to par sevi teic Kristaps Rasims un atzīst, ka vēl neesot īsti sapratis, vai aktieris, mūziķis, pasākuma vadītājs, vīrs, tēvs, latvietis un latgalietis «ir diagnoze, profesija, pārliecība vai vienkārši cilvēka sūtība».