/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11075887t1h2f1d.jpg)
Norvēģija noraidījusi masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka apsūdzības par apstākļiem cietumā, uzsverot, ka stingrā kontrole nepieciešama, lai nepieļautu Breivīka centienus izveidot galēji labējo teroristu tīklu, vēzta tīmekļa medijs «The Local».
Breivīks centies izveidot teroristu tīklu, paziņo amatpersonas (41)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Breivīks, kurš izcieš sodu Šīenas cietumā, iesūdzējis tiesā valsti par cietuma apstākļiem, kurus viņš nodēvējis par spīdzināšanu.
Viņš sūdzējies par rokudzelžu izmantošanu un korespondences ierobežošanu un citām lietām, apgalvojot, ka viņa turēšana izolācijā un komunikācijas ierobežošana pārkāpj cilvēktiesības.
Šos ierobežojumus Norvēģijas amatpersonas skaidro ar to, ka Breivīks vairākas reizes ir mēģinājis kontaktēties ar galēji labējiem ekstrēmistiem, kā arī sūtījis vēstules cilvēkiem, kas pauduši atbalstu viņa noziegumiem.
Amatpersonas uzsver, ka Breivīka komunikācija ar ārpasauli jāaplūko viņa politiskā ekstrēmisma kontekstā, ņemot vērā viņa vēlmi izveidot šūniņas, kas nākotnē varētu veicināt ekstrēmistu tīkla attīstību.
Breivīka prasība pret valsti tiks izskatīta tiesas sēdē, kas sāksies 15.martā. Sagaidāms, ka tiesas prāva ilgs četras dienas.
Kā ziņots, 2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus.
2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesa Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.