/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11075718t1hf90c.jpg)
Latvijas neskartā daba, lielie meži, zvēru un putnu daudzveidība rada lieliskus dzīves apstākļus ērcēm, kas pārnēsā veselībai bīstamā ērču encefalīta, Laimas slimības un citu slimību ierosinātājus, portālu «Apollo» informēja Dace Plato.
Latvija – ērcēm tīkama valsts. Īpaši jāuzmanās vīriešiem! (65)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
150 ērču 2-4 stundu laikā
Kā zināms, ērču attīstībai un eksistencei lieliski piemērotas vietas ir meži un krūmāji, bet Latvijā meži aizņem gandrīz pusi jeb vairāk nekā 44 % no kopējās valsts teritorijas. Salīdzinot ar 1935. gadu, mežu platība valstī ir pieaugusi par 40%, kas, likumsakarīgi, ir veicinājis arī ērču vairošanos.
Nepļautie, krūmiem aizaugušie lauki un ganības, nekoptie izcirtumi ir ideāla vieta, kur vairoties ērču barotājiem – pelēm, zaķiem, stirnām u.c.
Būtiski, ka ērces ir sastopamas ne tikai «īstos mežos» tālu no pilsētām, kā daudzi maldīgi domā, bet arī galvaspilsētai tuvējos piejūras mežos. Gados, kad ērču aktivitāte ir augsta, ērču visrosīgākajā mēnesī maijā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi Pierīgas mežos 2-4 stundu laikā ar kvadrātmetru liela auduma karoga palīdzību var savākt pat 150 ērču.
Lielākais ērču blīvums Latvijā parasti tiek reģistrēts mitrās un ēnainās jauktu koku audzēs, kur zemsedzi veido zaķskābenes, kā arī savvaļas graudzāles, un krūmājos. Savukārt mazāk ērču var sastapt blīvās egļu audzēs bez citu koku piejaukuma ar sūnu un skraju savvaļas graudzāļu veidotu zemsedzi, kā arī sausos priežu silos.
Vīrieši saslimst biežāk
Ērču inficētība ar encefalīta vīrusu Latvijā ir mainīga: 2009.gadā inficēti bija 6,2% pārbaudīto ērču, 2010.gadā – 4,8%, 2012.gadā – 8,1%, liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra «Latvijas Infektoloģijas centrs» dati.
To, vai cilvēks pēc saskarsmes ar inficētu ērci saslims un cik smagi noritēs slimība, iepriekš paredzēt nav iespējams, kas ērču encefalītu padara par neprognozējamu un bīstamu slimību. Saslimstību ietekmē dažādi faktori – tas, cik stipra ir cilvēka imunitāte, vīrusa daudzums ērcē u.c. Pēc SPKC datiem, saslimušo vidū biežāk ir cilvēki pēc 50 gadu vecuma, turklāt vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka vīrieši biežāk dodas mežā sēņot, makšķerēt vai medīt un biežāk sastopas ar ērcēm. Taču nav izslēgts, ka saslimt var arī veselīgi, spēcīgi jauni cilvēki.
Ar vīrusu inficētās ērces - agresīvākas
Krievijas epidemiplogi ir izvirzījuši hipotēzi, ka ar vīrusu inficētās ērces ir aktīvākas, izturīgākas pret ārējās vides apstākļiem, tāpēc ir biežak tendētas uzbrukt un attiecīgi biežāk inficē cilvēkus. Savukārt Vācijas un citu Rietumu valstu zinātnieki uzskata, ka vīruss ērcēs ir ļoti nelielā daudzumā, bet, ērcei piesūcoties, tas sāk strauji replicēties jeb vairoties, un kļūst laboratoriski nosakāms.
Labākā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Latvijas tirgū ir pieejamas divas līdzvērtīgas un savstarpēji kombinējamas vakcīnas – Vācijā ražotā Encepur un Austrijā ražotā Ticovac.