Astmas inhalatori: Kā tie atšķiras? (6)

Astma ir hronisks elpceļu iekaisums, ko raksturo elpceļu pietūkums un apsārtums, izteikta bronhu jutība uz dažādiem kairinātājiem (tabakas dūmiem, putekļiem, dzīvnieku spalvām, pat strauja temperatūras maiņa u.c.), kas izraisa astmas lēkmes. Lai gan katram pacientam astmas izpausmes var atšķirties, ierasti lēkme izpaužas kā apgrūtināta elpošana – ieelpa un it īpaši izelpa, kā rezultātā slimnieks klepo un sēc. Astmas lēkmes laikā vairāk pietūkst arī elpceļu sienas. Elpceļi sašaurinās, un tajos izdalās vairāk gļotu.

Arī astmas intensitāte var atšķirties. Kamēr dažiem tā izpaužas reti un viegli, diemžēl citi cieš no biežām un intensīvām astmas lēkmēm. Neskatoties uz astmas intensitāti, ikvienam astmas slimniekam nepārtraukti pieejamam jābūt inhalatoram, jo astmas lēkmes brīdī tas palīdz, novēršot vai samazinot elpceļu nosprostojumu, galvenokārt atslābinot bronhus. Inhalators palīdz medikamentam nokļūt tieši elpceļos. Medikamentam nav jāceļo cauri visam organismam, tādējādi lēkmi slāpējošā iedarbība ir tūlītēja. Lai gan par astmas pacientam vispiemērotākā medikamenta un inhalatora izvēli būtu jākonsultējas ar ārstu, noderīgi zināt arī cita veida inhalatoru darbības principus.

Inhalācijas ierīču atšķirības

Pacienta vajadzībām atbilstoša inhalatora izvēle atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, izrakstītā medikamenta. Daži medikamenti var būt piemēroti lietošanai tikai viena noteikta veida inhalācijas ierīcei. Visbiežāk sastopami trīs veidu inhalatori.

Dozētie aerosoli atrodas inhalatorā zem spiediena. Šie aerosoli satur preparātu ar nesējgāzi – freonu, kas nepieciešams, lai atbrīvotu aerosola devu un nodrošinātu vienmērīgo aerosola daļiņu izsmidzināšanu. Mūsdienu aerosolos tiek izmantots norflurāns. Pirms lietošanas flakons jāsakrata, tad jānoņem uzgalis un aerosola piemutnis cieši jāaptver ar lūpām, tad metāla flakons jānospiež uz leju, un, dziļi un mierīgi ieelpojot, jāaiztur elpa aptuveni uz 10 sekundēm. Pēc lietošanas ieteicams izskalot muti. Lietojot šo inhalatoru, cilvēki bieži mēdz pieļaut arī kļūdas. Pareizai lietošanai jāatceras, ka pēc inhalatora nospiešanas 10 sekundes jāpārstāj elpot arī caur degunu. Tāpat ļoti būtiski ieelpot aerosolu pēc parastas, nevis dziļas izelpas, lai panāktu lēnu, nevis strauju ieelpu. Jāuzsver kustību secība – parasta izelpa, kurai seko nepaātrināta dziļa ieelpa (ne īpaši lēna). Neforsēta ieelpa nodrošina aerosola nonākšanu dziļi elpceļos ar minimālu preparāta nogulsnēšanos mutē. Pēc inhalatora nospiešanas iespējama sekla vai pārtraukta ieelpa, kas izskaidrojama ar «auksta freona» efektu, jo freona temperatūra ir zemāka.

Nereti izmantoti ir arī pulverinhalatori, piemēram, «Diskus», «Turbuhaler», «Ellipta», «Handihaler». Šādos inhalatoros zāles vai medikaments atrodas mikrosmalka pulvera veidā. Atšķirībā no dozētajiem aerosoliem tie nesatur nesējgāzi, tos darbina pacients ar savu elpu. Diskos par nesējvielu izmantota laktoze, kas dod pacientam sajutu, ka deva ir saņemta. Šāda veida inhalatori piemēroti tiem, kam neizdodas pārvarēt «aukstā freona» efektu. Pareiza to lietošana sākas ar uzgaļa noņemšanu vai diska sagatavošanu. Pirms inhalācijas dziļi jāieelpo, ar lūpām jāaptver iemutnis, dziļi un ātri jāieelpo, kam seko elpas aizturēšana uz 10 sekundēm un izelpa. Salīdzinājumā ar dozēto aerosolu šeit nav jālieto krājtelpa, un nav nepieciešams domāt par pareizu rokas un ieelpas koordināciju. Tā kā tajos ir devu skaitītājs, tie nodrošina nemainīgu medikamenta devu.

Bieži vien ārsti pacientiem rekomendē izmantot arī sprauslas miglotāju jeb smidzinātāju (saukts arī par nebulaizeru). Šis inhalators sastāv no kompresora, kuru gaisa padeves caurule savieno ar zāļu tvertni, kurā izveidota speciāla sprausla un deflektors. Šajā inhalatorā izmanto bronhodilatatoru, kas tiek atšķaidīts ar 0.9% NaCl šķīdumu 2-3 ml un nesatur nesējgāzi. Inhalācijas gaitā gaisa strūkla no kompresora nonāk šķīdumā un veido aerosolu, pārvērš to par mākonīti («miglu»), ko pacients ieelpo. Šāda veida inhalatoru var droši lietot visu vecumu pacienti, un tam ir mazāks blakusparādību risks.

Tāpat daudzi pacienti pēc ārstu rekomendācijas inhalācijām izmanto krājtelpu. Krājtelpa ir dažāda tilpuma plastmasas tvertne starp piemutni un muti. Tā ņemama mutē un ļauj mazāk rūpēties par pareizu rokas un ieelpas koordināciju. Krājtelpa attālina inhalatoru no mutes un uzlabo terapeitisko iedarbību. Tāpat tā mazina preparāta uzkrāšanos mutē un mutes kandidozes iespēju pacientiem, kas lieto inhalējamos glikokortikoīdus. Arī krājtelpas izmantošanas gadījumā tiek novērsts «aukstā freona» efekts, kas ir svarīgi pacientiem (īpaši bērniem), kuriem ir grūtības to pārvarēt. Pareiza lietošana sākas ar vienas aerosola devas ievadīšanu slēgtā telpā. Pirms lietošanas flakons arī jāsakrata. Kad izdarīta parasta izelpa, nekavējoties jānoņem krājtelpas vāciņš. Tad mierīgi un dziļi jāieelpo, un jāaiztur elpa uz 5-10 sekundēm. Tad var atlaist piemutni un 5 sekunžu laikā izelpot.

Par sev piemērotāko inhalatoru būtu jākonsultējas ar ārstu. Savukārt, lai pārliecinātos, ka pareizi lietojat inhalācijas ierīci, būtiski lūgt ārstam vai farmaceitam nodemonstrēt inhalatora lietošanu, jo tikai instrukcijai atbilstoša lietošana nodrošina pareizas medikamentu devas saņemšanu, lai nodrošinātu nepieciešamo astmas kontroli.

Derīgi zināt!

• Ja glabāšanas inhalators nepieciešams vismaz 3 reizes nedēļā vai biežāk, tas nozīmē, ka nepieciešama konsultācija ar ārstu un jāsāk lietot arī ārstējošais inhalators!
• Inhalators noteikti jāmaina līdzko tam beidzies lietošanas termiņš vai tas uzrāda, ka visas devas izlietotas.

.