/nginx/o/2018/07/28/11073936t1h8f95.jpg)
Ir pagājuši divi gadi un 20 dienas, kopš valdības vadītāja krēslā apsēdās Laimdota Straujuma. Politiķe, kura Latvijas vēsturē ieies kā pirmā Ministru prezidente – sieviete. Atklātā sarunā ar «TV3 ziņām» ekspremjere atzīst, ka šis laiks viņai personīgi tomēr nav bijis viegls.
No tīri sadzīviska miega trūkuma, pārdzīvojumiem un kameru uzmanības līdz visas ģimenes nonākšanai «zem mikroskopa». Pēc ilgas pauzes Straujuma atzīst – ja būtu jāiet vēlreiz, viņa to diez vai piekristu darīt.
«Sakritībām sen esmu beidzis ticēt!» Ar tādiem vārdiem ziedus aizejošajai premjerei vārda dienā pasniedza jaunais valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), piebilstot: «No šodienas Tu esi vienkārši Laimdota, ar ko arī Tevi apsveicu!»
Straujumas acīs tajā brīdī bija aizkustinājuma asaras, tomēr nevarēja nemanīt, ka pilnvaru nodošanas dienā viņa kameru priekšā bija daudz smaidīgāka un atraisītāka nekā visus iepriekšējos gadus. Sarunā ar TV3 viņa atzina, ka amatu atstāj ar atvieglojumu.
«Jūtos atbrīvota, jo tā atbildība pret valsti un visu sabiedrību ir ļoti liela. Es jūtos labi, ka neesmu pārkāpusi savu sirdsapziņas līniju. Darīju pēc iespējas labāko, ko varēju,»
Vaicāta, vai ir lēmumi, kurus viņa nožēlo, piemēram, bankas Citadele pārdošanu, pēc kuras Saeimā pat izveidoja speciālu komisiju šī darījuma izmeklēšanai, Straujuma atbild, ka lēmumu būtību viņa nemainītu, jo uzskata to par pareizo izvēli, taču vairāk piedomātu, kā informāciju pasniegt sabiedrībai.
Savu pirmo valdību Straujuma izveidoja 2014. gada 22. janvārī pēc tam, kad Zolitūdes traģēdijas un koalīcijas domstarpību dēļ no amata bija atkāpies premjers «rekordists» Valdis Dombrovskis. Līdz vēlēšanām bija atlicis mazāk par deviņiem mēnešiem, un tā brīža Zemkopības ministre Straujuma negribīgi, tomēr piekrita uzņemties grūto amatu.
Tajā laikā sākās Ukrainas krīze. Krievija iebruka Krimā, un aktuālāks nekā jebkad kļuva drošības jautājums, tāpēc pārsteigums bija nepieredzējušās premjeres lēmums tomēr uzņemties veidot valdību arī pēc vēlēšanām. Tomēr, jau apstiprinot viņas otro kabinetu, kuluāros baumoja, ka valdība noturēšoties tik vien kā Latvijas prezidentūras laiku.
Neskatoties uz to, Straujuma nostrādāja pusgadu ilgāk – līdz rudens beigām. Ap to laiku bez kuluāru prognozēm par viņas kabineta beigu tuvumu signalizēja arī veids, kādā budžetā pēkšņi parādījās neizdiskutēti likumu grozījumi un nodokļu izmaiņas.
Zaudējusi atbalstu pašas partijā, pēc budžeta pieņemšanas Straujuma sekoja sava priekšgājēja piemēram.
Lēnais un juceklīgais nākamā premjera meklēšanas periods ieilga, un Straujumai nācās valdību vadīt vēl divus mēnešus, līdz šonedēļ viņa ar platu smaidu beidzot nodeva pilnvaras Kučinskim, novēlot viņam vismaz piecas stundas miega un pasakoties savai frizierei, kura ik rītu pulksten 7:00 ieradusies Rīgā no Ropažiem.
Vai, atgriežoties Saeimā, uzmanība tomēr nesāks pietrūkt, ekspremjere domā, ka nē.
«Neskatoties uz to, ka es vairs neesmu premjere, mani ielūdza uz sieviešu līderu sanāksmi Polijā. Baidos, ka man tās dienas aizplānosies,» skaidro Straujuma.
Apsardze Straujumu vizinās vēl divas nedēļas. Pēc tam pašai būšot jāatjauno iemaņas vadīt automašīnu. Kā premjerei sēdēt pie stūres bija aizliegts, kā ministrei – lieki, jo bija šoferis.
«Ģimenē visi ir apmierināti par manu lēmumu demisionēt, jo pat mazbērni ir izjutuši spiedienu no sabiedrības. Kad vecākais mazdēls, kuram ir 14 gadi, uzzināja, ka vecmāmiņa ir demisionējusi, uzreiz prasīja, kur mēs brauksim nākamvasar. Viņiem vislabāk patīk, ka vecmāmiņa ļauj darīt, ko grib. Peldēt, iet uz jūru…» plāno Straujuma.
Ja būtu jāiet vadīt valdība vēlreiz, Straujuma visticamāk otrreiz nepiekristu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)