Asanžs aicina Lielbritāniju un Zviedriju «iemiesot» ANO atzinumu (17)

«Tagad tas ir uzdevums Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valstīm kā kopumam iemiesot šo spriedumu,» uzrunājot preses konferences dalībniekus Londonā ar teletilta starpniecību, sacīja Asanžs.

«Mums ir tiešām svarīga uzvara, kas man sejā rada smaidu,» viņš piebilda.

«Tas ir ceļa gals juridiskajiem argumentiem. Šie argumenti ir zaudējuši. Apelācijas nav. Apelācijas laiks ir beidzies,» norādīja Asanžs.

«Es piecarpus gadus esmu apcietināts šajā valstī - Apvienotajā Karalistē - bez apsūdzību izvirzīšanas. Man ir ļoti sarežģīti redzēties ar manu ģimeni un maniem bērniem,» viņš sacīja.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds noraidījis ANO darba grupas atzinumus un tos nodēvējis par «smieklīgiem».

Asanžs uz to reaģēja, sakot: «Es uzskatu, ka šādi izteikumi ir ārlietu ministra necienīgi.»

«Tas ir nopietns konstatējums,» uzsvēra Asanžs.

Lielbritānijas policija paziņojusi, ka tai būtu pienākums arestēt Asanžu, ja viņš spertu kāju ārpus Ekvadoras vēstniecības, jo ir izdots Eiropas orderis viņa arestam.

ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos piektdien atzina, ka Lielbritānija un Zviedrija Asanžu pakļāvušas «patvaļīgai aizturēšanai», jo viņš bijis faktiski ieslodzīts Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Grupa arī nospriedusi, ka Lielbritānijai un Zviedrijai ir Asanžam jāmaksā kompensācija par patvaļīgu aizturēšanu.

«Lielbritānija un Zviedrija patvaļīgi aizturējušas «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu kopš viņa aresta Londonā 2010.gada 7.decembrī,» paziņoja grupa. Asanža aizturēšana «ir jāizbeidz, jāciena viņa pārvietošanās brīvība, un viņam pienākas tiesības uz kompensāciju».

Zviedrijas prokuratūra piektdien paziņoja, ka ANO Darba grupas lēmums neietekmē izmeklēšanu, kas tiek veikta saskaņā ar Zviedrijas likumiem.

Zviedrijas un arī Lielbritānijas valdība noraidīja grupas spriedumu, un Londona solīja to apstrīdēt.

«Tas neko nemaina. Mēs pilnībā noraidām apgalvojumu, ka Džūljens Asanžs ir patvaļīgas aizturēšanas upuris. Lielbritānija ir skaidri pateikusi ANO, ka tā oficiāli apstrīdēs darba grupas viedokli,» teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā.

Lielbritānijas valdība iepriekš bija paziņojusi, ka gadījumā, ja Asanžs iznāks no Ekvadoras vēstniecības, viņš tiks aizturēts.

Asanža advokāts pauda gandarījumu par ANO Darba grupas lēmumu, norādot, ka tas ir «ļoti pozitīvs iznākums» un ir saskaņā ar argumentiem, ko aizstāvība līdz šim minējusi, lūdzot atcelt rīkojumu par Asanža aizturēšanu.

«Aizstāvībai šis ir ļoti spēcīgs arguments, ka aizturēšana nekavējoties jāpārtrauc,» paziņoja advokāts, aicinot Zviedriju sekot ANO Darba grupas lēmumam.

Tomēr Zviedrijas prokuratūra paziņoja, ka ANO Darba grupas lēmumam «nav oficiālas ietekmes uz notiekošo izmeklēšanu».

Prokuratūras pārstāvis norādīja, ka vadošais prokurors šajā izmeklēšanā šobrīd ir izbraucis no valsts, un sīkāk nekomentēja.

Zviedrijas valdība paziņoja ANO Darba grupai, ka nepiekrīt tās novērtējumam, piebilstot, ka tai nav tiesību jaukties Asanža lietā, ko izmeklē Zviedrijas varasiestādes.

«Asanžs var brīvi pamest vēstniecību jebkurā laikā, un Zviedrijas varasiestādēm nav kontroles pār viņa lēmumu palikt vēstniecībā,» paziņoja Zviedrijas Ārlietu ministrija.

«Tādēļ nevar uzskatīt, ka Asanža kungam atņemta viņa brīvība kāda Zviedrijas varasiestāžu lēmuma vai rīcības dēļ,» norādīts ministrijas paziņojumā.

Asanžs vairākus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš meklēja patvērumu, lai netiktu izdots Zviedrijai.

Asanžs 2014.gada septembrī iesniedza ANO Darba grupai patvaļīgas aizturēšanas jautājumos sūdzību par Zviedriju un Lielbritāniju, apgalvojot, ka viņa piespiedu uzturēšanās vēstniecībā ir līdzvērtīga nelikumīgai aizturēšanai.

Lai gan šīs darba grupas lēmumi nav juridiski saistoši, ir ziņots, ka citi cilvēki ir tikuši atbrīvoti uz tās lēmumu pamata.

Asanžs, kam Zviedrijā draud apsūdzības izvarošanā, kuras viņš noliedz, Ekvadoras vēstniecībā Londonā slēpjas kopš 2012.gada vasaras. Ekvadora 2012.gadā piešķīra Asanžam patvērumu.

44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs ir atteicies doties uz Zviedriju, lai runātu ar izmeklētājiem par iespējamām apsūdzībām. Asanžs šo lēmumu pamatojis ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.

Pērn augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu un par seksuālu uzmākšanos. Tomēr Asanžu joprojām var tiesāt Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā - 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs noliedz visas apsūdzības un uzstāj, ka seksuālie sakari notikuši ar pušu piekrišanu.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņoja, ka apsūdzības izvarošanā vēl ir spēkā, tāpat kā starptautiskais aresta orderis, tādēļ britu policijai ir pienākums Asanžu aizturēt, ja viņš atstās Ekvadoras vēstniecību, un izdot viņu Zviedrijai.