Kučinskis apstiprina, ka tiek izskatīta iespēja veidot Ministru prezidenta biedra posteni (50)

Jautāts par vicepremjera amata izveidošanu, Kučinskis žurnālistiem atbildēja, ka neslēps, - tas tiek izskatīts kā viens no variantiem.

«Pašlaik tiek izskatīti visi varianti,» piebilda premjera amata kandidāts.

Taujāts, vai Ministru prezidenta biedra amats varētu tikt veidots lietderības dēļ vai politiskā balansa panākšanai, Kučinskis atbildēja, ka ar politiskajām prasībām jārēķinās, bet nav jēgas kaut ko taisīt tikai balansa sasniegšanai. Ja tiktu izlemts par jauna amata veidošanu, tam būtu jābūt arī lietderīgam, uzsvēra politiķis.

Kučinskis norādīja, ka ir teicis, ka ceturtdien strīdiem par amatiem un pozīcijām ir jāliek punkts. Premjera kandidāts pagaidām nekomentēja jautājumu par demogrāfijas lietu ministra amata izveidošanas iespēju un vai uz to varētu pretendēt nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis (VL-TB/LNNK).

VL-TB/LNNK jaunajā valdībā vēlētos uzņemties demogrāfijas lietu ministra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Koalīcijas partneriem gan ir domstarpības par šo jautājumu, līdz ar to lēmums izveidot šo amatu pašlaik neesot pieņemts.

Kā iespējamais kandidāts šim amatam neoficiāli minēts Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā ziņots, kompromisa risinājums valdības veidošanas sarunās varētu būt piedāvājums «Vienotībai» ieņemt vicepremjera jeb Ministru prezidenta biedra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pagaidām gan politiķiem ir dažādi redzējumi par šo jautājumu. Vienas puses politiķis pieļāva, ka vicepremjers varētu atbildēt par Eiropas lietām. Tikmēr citi politiķi uzsver, ka premjera biedrs nebūšot papildu amats valdībā, bet gan šis tituls tikšot piešķirts kādam no «Vienotības» ministriem, kurš strādās jaunajā valdībā. Par konkrētiem Ministru prezidenta biedra pienākumiem diskusijas vēl tikai notikšot, bet tas nebūšot vicepremjers Eiropas lietās.

Šāds risinājums nozīmētu, ka «Vienotībai» tomēr nebūs izdevies stiprināt savas pozīcijas valdībā, jo Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) valdībā būtu seši posteņi jeb par vienu vairāk nekā pašlaik, «Vienotībai» būtu pieci posteņi līdzšinējo sešu vietā, savukārt «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK saglabātu trīs ministru vietas.

Vairākās iepriekšējās valdībās šāds amats jau ir bijis. Īpaši populāri Ministru prezidenta biedra amati bija deviņdesmito gadu valdībās, kurās bija vairāki premjera biedri. Piemēram, Andra Šķēles pirmajā valdībā bija septiņi Ministru prezidenta biedri. Vēlāk Einara Repšes un Induļa Emša valdībās Ministru prezidenta biedra pienākumus pildīja Ainārs Šlesers, bet vienā no Valda Dombrovska (V) valdībām šos pienākumus pildīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V). Vairākās pēdējās valdībās Ministru prezidenta biedra pienākumus neviens no ministriem nepildīja.

Iepriekš izskanējusi iespēja diskutēt par Eiropas lietu ministra amatu. Šādu piedāvājumu izteicis ZZS premjera amata kandidāts Māris Kučinskis, tomēr no «Vienotības» puses šāda iecere esot noraidīta.