/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/28/11068824t1h5af6.jpg)
Aviokompānijai «airBaltic» vajadzēja naudu attīstībai, bet pašu kapitāls bija mīnus 80 miljoni eiro, intervijā aģentūrai BNS sacīja par demisiju paziņojusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma .
Straujuma: «airBaltic» kapitāls bija mīnus 80 miljoni eiro (73)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To viņa pauda, atbildot uz jautājumu, kāpēc bija tik svarīgi lēmumu par investora piesaisti pieņemt tad, kad tas tika izdarīts, un tas nevarēja vairs gaidīt, un kas notiktu, ja attiecīgajā datumā valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi?
«Kompāniju bija svarīgi saglabāt tādā apmērā, kā ir šobrīd un vēl vairāk attīstošos. Lai to panāktu bija vajadzīgs finansējums, bet «airBaltic» pašu kapitāls bija mīnus 80 miljoni eiro, un šādā situācijā atrast stratēģisko investoru bija neiespējami,» sacīja premjere.
Tāpat bijis jāveic maksājumi gan par «Bombardier» lidmašīnām, gan arī citi maksājumi.
«Lai būtu pārliecība, ka šī kompānija ir dzīvotspējīga, bija vajadzīgs finansējums. Šobrīd tur viss ir kārtībā un atrast stratēģisko investoru ar pozitīvu pašu kapitālu ir daudz vienkāršāk,» tā valdības vadītāja.
Straujuma arī pieļāva, ka, iespējams, nāks vēl viens investors, kas «dos «airBaltic» vēl lielāku grūdienu».
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima 3.decembra sēdē atļāva «airBaltic» kapitalizēt Valsts kases aizdevumu. Parlamenta lēmums atļauj finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām «airBaltic» attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas, kas nodrošina, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī paredz noteikumu, ka «airBaltic» un tā meitasuzņēmumi nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvijas, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.
Vēstīts arī, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar «airBaltic» atrasto investoru Montāgu -Girmesu pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju. Montāgu -Girmess aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, «airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% «airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.
«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.