2015.gads pasaulē: Priekšplānā bēgļi un terorisms (148)

Terorisms pārņem pasauli

Terorisma uzbrukumu kontekstā šogad visskaļāk izskanēja Francijas vārds – šajā valstī asiņaini uzbrukumi, kas izraisīja plašu rezonansi visā pasaulē, notika gan gada sakumā, gan arī gada nogalē.

7.janvārī islāma ekstrēmisti sarīkoja slaktiņu satīriskā žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā Parīzē. Šajā uzbrukumā tika nogalināti 12 cilvēki. Teroristi paziņoja, ka šie uzbrukumi esot atriebība par «Charlie Hebdo» publicētajām Muhameda karikatūrām.

Savukārt 8.janvārī uz dienvidiem no Parīzes cits uzbrucējs nošāva policistu, nākamajā dienā sarīkojot uzbrukumu košera veikalā Parīzē, un nogalinot vēl četrus cilvēkus.

13.novembrī un 14.novembrī teroristi Francijas galvaspilsētā sarīkoja apšaudes un teroristu pašnāvnieku uzbrukumus vairākās vietās, kā rezultātā tika nogalināti 130 cilvēki, bet vairāk nekā 300 cilvēki tika ievainoti. Uzbrukumi veikti pie futbola stadiona, koncertzālē «Bataclan», kā arī vairākās kafejnīcās un restorānos. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās «Islāma valsts» – šie terorakti tikuši plānoti Sīrijā, gatavoti Beļģijā un īstenoti ar francūžu līdzdalību.

Teroristu uzbrukumu kontekstā šogad vairākkārt izskanēja arī Tunisijas vārds. Plašu rezonansi pasaulē 2015.gadā izraisīja trīs dažādi terorakti – par tiem visiem atbildību uzņēmās «Islāma valsts».

Teroristu uzbrukumā Bardo muzejā Tunisā 18.martā tika nogalināts 21 ārvalstu tūrists un viens Tunisijas policists.

26.jūnijā, netālu no Tunisijas kūrortpilsētas Sūsas, džihādisti noslepkavoja 38 cilvēkus, lielākoties ārvalstu tūristus.

Tikmēr 24.novembrī Tunisā «Islāma valsts» kaujinieki sarīkoja sprādzienu valsts prezidenta apsardzes autobusā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un vēl vairāk nekā desmit ievainojot.

Bēgļu straumes

Septembra sākumā pasaules uzmanības epicentrā nonāca fotogrāfijas, kurās redzamas trīs gadu veca sīriešu zēna mirstīgās atliekas Turcijas piekrastē – viņš bija viens no neskaitāmajiem upuriem, ko prasīja bīstamais jūras ceļš, bēgļiem no Sīrijas un citām valstīm, cenšoties nokļūt Eiropā.

Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem, 2015.gadā Eiropā pa sauszemes un jūras ceļiem nonākušo bēgļu un migrantu skaits pārsniedzis vienu miljonu. Bēgļu skaits šogad ir aptuveni četras reizes lielāks nekā pagājušajā gadā.

Lielākā daļa bēgļu un migrantu nokļūšanai Eiropā izmantojuši jūras ceļus – aptuveni 800 000 cilvēku Eiropā ieradušies no Turcijas, nonākot Grieķijā.

Bēgļi galvenokārt ieradušies no Sīrijas, Irākas un Afganistānas, kā arī Eritrejas.

3695 bēgļi, cenšoties nokļūt Eiropā, šogad ir gājuši bojā vai arī tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Bēgļu krīze Eiropā, kas uzskatāma par lielāko kopš Otrā pasaules kara, radījusi draudus Šengenas zonas pastāvēšanai, kā arī izraisījusi asas domstarpības Eiropas Savienības dalībvalstu vidu, krasi atšķiroties valstu viedokļiem bēgļu uzņemšanas jautājumā.

Lai arī bēgļi Eiropai ir sagādājuši nopietnas galvassāpes, situācija vairākās Tuvo Austrumu valstīs ir vēl dramatiskāka.

Turcijā šobrīd atrodas 2,2 miljoni Sīrijas bēgļu. Libānā šobrīd uzturas 1,1 miljons sīriešu, kas veido piektdaļu no Libānas iedzīvotāju kopskaita. Tikmēr Jordānijā ieradušies 633 000 bēgļu.

Ukraina

Ukrainas valdība un prokrieviski noskaņoto Austrumukrainas «pašpasludināto republiku» pārstāvji februārī panāca vienošanos, lai izbeigtu karadarbību. Šo Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panākto vienošanos atbalsta arī Francija, Vācija un Krievija. Neskatoties uz šiem starptautiskajiem centieniem stabilizēt situāciju Austrumukrainā, pamiers visu gadu bija trausls, abām konflikta pusēm neskaitāmas reizes vainojot vienai otru Minskas vienošanās neievērošanā. Septembra sākumā tika noslēgts jauns pamiers.

Ņemot vērā Krievijas lomu Ukrainas krīzē, Eiropas Savienība decembra beigās arī pieņēma lēmumu uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas. Lēmums pagarināt sankcijas skaidrots ar to, ka līdz 2015.gada beigām nav tikusi nodrošināta Minskas pamiera vienošanās.

Sankcijas Krievijai būs spēkā vismaz līdz 2016.gada jūlijam.

Opozīcijas politiķa nogalināšana un Krievijas ārpolitikas uzsvaru maiņa

27.februāra vakarā Maskavas centrā līdzās Kremlim tika noslepkavots Krievijas politiķis Boriss Ņemcovs.

Bijušais Krievijas vicepremjers Ņemcovs kļuva par vienu no redzamākajiem Krievijas opozīcijas pārstāvjiem un Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa režīma kritiķiem.

Krievijas opozīcija politiķa slepkavībā vaino Kremli, bet Krievijas varas iestādes, protams, noliedz jebkādu līdzdalību šajā noziegumā. Policija ir aizturējusi slepkavības tiešos izpildītājus, bet tās pasūtītājs joprojām nav noskaidrots.

Ņemcova slepkavības izmeklēšana turpinās.

2015.gads iezīmēja arī izmaiņas Krievijas ārpolitikas kursa virzienā, galvenajai uzmanībai no Ukrainas gada otrajā pusē pārvirzoties uz Sīriju un Turciju. Septembra beigās Krievija sāka gaisa uzlidojumus Sīrijai, sakot, ka tie vērsti pret «Islāma valsts» pozīcijām. Savukārt Sīrijas opozīcija, Turcija un citas valstis paudušas viedokli, ka Krievijas uzlidojumu patiesais mērķis ir atbalsts Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam.

Savukārt 24.novembrī Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu, šim incidentam būtiski iedragājot Krievijas un Turcijas attiecības.

Zemes glābšana

12.decembrī Parīzē notikušajā klimata konferencē 195 pasaules valstis panāca vēsturisku un ambiciozu vienošanos par globālu un visām pasaules valstīm saistošu klimata pārmaiņu ierobežošanas nolīgumu.

Parīzes vienošanās mērķis ir noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu robežas salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, kā arī censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5 grādu robežās.

Lai arī šī vienošanās atzinīgi novērtēta visā pasaulē, zinātnieki jau izteikuši brīdinājumu – pat ja Parīzes vienošanās tiks pilnībā izpildīta, globālā sasilšana turpināsies, tāpēc nākotnē būs nepieciešams spert jaunus soļus.

Dabas katastrofas un citas nelaimes

25.aprīlī Nepālu satricināja postoša 7,8 magnitūdu zemestrīce, kas prasīja aptuveni 8900 cilvēku dzīvības, sagraujot aptuveni pusmiljonu ēku. Maijā valsti skāra vēl viena - 7,3 magnitūdu zemestrīce, kurā bijā gāja vēl vairāki desmiti cilvēku.

Augustā postoši notikumi piedzīvoti Ķīnā - 12.augustā Ķīnas ziemeļaustrumu pilsētā Tjaņdziņā, kas ir viens no valsts rūpniecības centriem, nogranda vairāki sprādzieni bīstamo ķimikāliju novietnē, izraisot plašus ugunsgrēkus un vairākus atkārtotus sprādzienus. Šajā katastrofā bojā gāja vismaz 165 cilvēki, bet vairāki simti cilvēku guva ievainojumus, kā arī tika nodarīti plaši postījumi infrastruktūrai. Ņemot vērā ķīmisko piesārņojumu, tika īstenota arī plaša apkārtnes iedzīvotāju evakuācija. Noliktavā glabātas 700 tonnas nātrija cianīda, kas ir desmitiem reižu vairāk nekā tas bija pieļaujams. Nātrija cianīdam saskaroties ar ūdeni, var rasties indīga un viegli uzliesmojoša gāze - ciānūdeņradis. Šajā lietā aizturētas vairākas par attiecīgo glabātuvi atbildīgā uzņēmuma amatpersonas.

24.septembrī nopietna traģēdija piemeklēja Saūda Arābiju, kur svētceļnieku drūzmā netālu no Mekas dzīvību zaudēja 2236 cilvēku. Tas kļuva par traģiskāko incidentu musulmaņu svētceļojumu laikā. Citas valstis notikušajā vainoja Saūda Arābijas neizdarību svētceļojuma organizēšanā. Saūda Arābijas virzienā tika raidīti arī pārmetumi par traģēdijas patieso apmēru slēpšanu.

Grieķijas trešā glābšana

13.jūlijā pēc ilgstošām sarunām Grieķija panāca vienošanos par trešās glābšanas programmas saņemšu. Grieķijas valdība piekrita īstenot plašas reformas apmaiņā pret jaunu aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā. Šis kredīts valstij piešķirts uz trīs gadiem. Kopš 2010.gada šī bija jau trešā starptautiskā Grieķijas glābšanas programma, lai novērstu valsts maksātnespēju un iespējamo izstāšanos no eirozonas, kas varētu radīt draudus visas eirozonas pastāvēšanai.

20.septembrī Grieķijas valdošā kreiso radikāļu partijas «Syriza» uzvarēja vēlēšanās, tādējādi saņemot valsts iedzīvotāju atbalstu reformu turpināšanai.