TOP 10: 2015.gada skaļākie gadījumi Latvijas kriminālajā pasaulē (63)

Aizturēts Latvijā meklētākais pedofils

2014.gada februārī neiedomājamus dzimumnoziegums pastrādāja vīrietis, kuru Latvijā sāka dēvēt par Imantas pedofilu. Tā bija diena, kad vecāki vairs neatstāja savus bērnus neuzraudzītus rotaļu laukumos un neļāva vieniem doties uz un no skolas. Vecākiem bija jāiemāca saviem bērniem jauns vārds - «pedofils».

Tika izplatīti desmitiem vainīgā fotoroboti un meklēšanā iesaistījās ne tikai policijas spēki, bet arī paši iedzīvotāji. Diemžēl bez panākumiem. Tā dienas pārauga nedēļās, nedēļas mēnešos, zuda cerība, ka Imantas pedofils vēl ir Latvijā un jebkad tiks atrasts.

2015.gada 10.augusts bija diena, kad Latvijas iedzīvotāji varēja atviegloti nopūsties. Valsts policija izplatīja veselu gadu gaidītu ziņu - aizturēts jauns vīrietis, ļoti iespējams tas ir Imantas pedofils. Jau dažas dienas vēlāk to apstiprināja DNS analīzes. Izrādījās, ka pedofils par sīku zādzību aizturēts jau martā, taču toreiz viņu neatpazina un palaida.

Policija ar sabiedrību dalījās sarežģītās izmeklēšanas aizkulisēs, par varoni kļuva policijas darbinieks, kuram pirmajam izdevies aizturēt noziedznieku. Latvijas tiesa vainīgajam piesprieda cietumsodu un psihiatrisko ekspertīzi.

Gada skandalozākā lieta

Topa otrajā vietā ierindojam aizejošā gada publiskāko krimināllietu. To, šķiet, negaidīja nedz amatpersonas, nedz sabiedrība - tika aizturēts «Latvijas Dzelzceļa» prezidents Uģis Magonis. Viņš nekavējoties tika atbrīvots no amata, un gan Magoņa darbavietā, gan mājās tika veikta kratīšana.

Vairākas publiskas personas izteica iespējamos aizturēšanas iemeslus, taču ne KNAB, ne advokāti oficiālos iemeslus tā arī neatklāja.

2015.gada 8.augustā Rīgas rajona tiesa Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, viņa advokāts gan vairākkārt uzsvēra, ka apcietinājumam nav nekāda pamata.

Jau nākamajā dienā pēc tiesas sprieduma parādījās iespējamais aizturēšanas iemesls - pusmiljona eiro liela kukuļa saņemšana saistībā ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest». «Spēlē» parādījās vēl viena persona - Osinovskis. Magoni paturēja apcietinājumā līdz 6.oktobrim.

8.oktobrī tiesa nolēma Magoni atbrīvot apmaiņā pret 400 000 eiro lielu drošības naudu. Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt. Tiesa, sabiedrībā nerima baumas par to, no kurienes lielā summa drošības naudai ņemta.

Lieta apstājās novembrī, būtiska virzība netika novērota, vien aizliegts izceļot no valsts, ieņemt LDz priekšsēdētāja amatu un tikties ar konkrētiem cilvēkiem. Visticamāk, par Magoņa lietu runāsim arī 2016.gadā.

Divus gadus pēc traģēdijas atklāj pirmo tiesas sēdi Zolitūdes lietā

Topa trešajā vietā ievietojam gada apjomīgāko krimināllietu.

Ar milzīgu ažiotāžu 2015. gada 8.decembrī tika atklāta pirmā tiesas sēde tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Tā ir pēdējos gados apjomīgākā Latvijas tiesās izskatītā krimināllieta.

Tiesas sēde noritēja netipiskos apstākļos. Lietā iesaistīto cilvēku skaita dēļ sēdi noturēja izstāžu hallē «Ķīpsala», kur pulcējās vairāk nekā 100 cilvēki.

Krimināllieta tika ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā rezultātā tas iegruva.

Līdz pirmajai tiesas sēdei bija jāgaida divi gari gadi, taču pārsteigumu sabiedrībā izraisīja lēmums lietas izskatīšanu atlikt līdz nākamā gada 1.martam.

Tiesa mēģināja ieplānot nākamo sēžu datumus, tomēr liela daļa advokātu norādīja uz savu aizņemtību citos procesos. Beigās tomēr tiesai izdevās saskaņot turpmākās sēdes līdz pat 2016.gada beigām.

Piespriež cietumsodu par studentes Elīnas Pupiņas slepkavību

Topa ceturtajā vietā iekļaujam nežēlīgākās 2012. gada slepkavības lietas iztiesāšanu - 2015.gada 18.septembrī Rīgas apgabaltiesa piemēroja deviņu gadu un desmit mēnešu ilgu cietumsodu Jānim Gaigalam par savas draudzenes Elīnas Pupiņas slepkavību.

Tiesa arī noteica piedzīt no Gaigala par labu Elīnas māsai Agnesei Pupiņai morālo kompensāciju 12 000 eiro apmērā, kā arī piedzīt no Gaigala valsts labā procesuālos izdevumus 5392,93 eiro apmērā - summu, kas izmaksāta cietušajiem, lai segtu ceļa izdevumus un maksu par naktsmītni -, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei šajā daļā 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no apsūdzētā materiālo kompensāciju par labu Elīnas mātei 1000 eiro apmērā par advokāta sniegto juridisko palīdzību cietušajiem apelācijas instances tiesā.

Pirms tam nepilnu vienu minūti ilgajā pēdējā vārdā Gaigals norādīja, ka nav vēlējies šādu notikumu attīstību - vēl jo vairāk Elīnas nāvi.

Gada absurdākais tiesas spriedums

2015.gada jūlijā Latviju pāršalca kārtējais šaušalīgais pedofilijas gadījums - Liepājā seksuāli tika izmantota mazgadīga meitene, par ko vainīgajiem, tēvam un dēlam, tiesa piesprieda piespiedu darbus probācijas uzraudzībā. Tiesas spriedums, šķiet, sadusmoja sabiedrību vēl vairāk nekā pats noziegums. Tika rīkotas protesta akcijas gan Liepājā, gan Rīgā. Sabiedrība vēlējās panākt izmaiņas tiesu sistēmā, pedofiliem paredzot bargākus sodus.

Tika uzdots pārbaudīt Liepājas tiesas pretrunīgi vērtētā sprieduma likumību diviem pedofiliem un izvērtēt valsts apsūdzības uzturētāja – Liepājas prokuratūras prokurores rīcību. Lieta tika nodota izskatīšanai apgabaltiesā.

Ņemot vērā sacelto ažiotāžu par tiesas spriedumu, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti izvērtēja Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, kā arī likuma piemērošanas praksi un sodu politiku.

2015.gada 8.oktobrī tika pilnībā atcelts Liepājas tiesas noteiktais sods abiem pedofiliem un nosūtīts atpakaļ izskatīšanai, uzsverot, ka nepieciešams bargāks sods, proti, brīvības atņemšana. Par galīgo tiesas lēmumu, šķiet, varēsim spriest vien nākamajā gadā.

Visilgāk «vilktā» krimināllieta

Topa septītajā vietā ierindojas krimināllieta, kurā nav rasts atrisinājums jau no 2007.gada.

2015.gada 3.novembrī Augstākās tiesas Krimināllietu departaments lēma nosūtīt atpakaļ prokuratūrai gadiem ilgi iztiesāto krimināllietu par desmit gadus vecās dobelnieces Diānas Kozlovskas slepkavību.

Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru meitenes māte atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par meitenes slepkavību, bet sievietes civilvīrs attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā par mazgadīgās pavešanu netiklībā un sevišķi smaga nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu.

Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka celtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, kas noteic apsūdzības saturu, turklāt, ceļot šādu apsūdzību, pārkāpts viens no kriminālprocesa pamatprincipiem - apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Tiesa arī atzinusi, ka apsūdzēto piedalīšanās inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos nav pierādīta, tādēļ nosūtījusi lietu prokuratūrai izmeklēšanas turpināšanai.

Lietā, kas šokēja sabiedrību pirms astoņiem gadiem, 2015.gadā joprojām nav notiesāto.

Par pedofiliju «Rīgas Satiksmes» darbiniekam piespriež 17 gadus cietumā

2013.gadā Latviju pāršalca ziņa, ka vairākus desmitus mazgadīgu meiteņu seksuāli izmantojis kāds «Rīgas Satiksmes» darbinieks. Pēc diviem gadiem vainīgajam tiesa piespriež pienācīgu sodu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2015.gada 14.decembrī «Rīgas Satiksmes» (RS) darbiniekam, kurš apsūdzēts par 42 seksuāliem noziegumiem pret 20 meitenēm, piesprieda 17 gadu cietumsodu.

Prokurors neizslēdz, ka vīrietim tiks uzrādītas vēl citas apsūdzības, jo notiek izmeklēšana izdalītā kriminālprocesā.

Apsūdzētā aizstāvis bijušais Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, tagad advokāts Rihards Hlevickis solījis pārsūdzēt spriedumu.

Prokuratūra uzskata, ka vīrietis laikā no 2009. līdz 2013.gadam, izmantojot internetu un publiski pieejamos sociālos tīklus ar tajos paša izveidotiem profiliem, sāka saraksti ar svešām mazgadīgām meitenēm, izmantojot kādu viņu draugu profila informāciju. Sarakstē apsūdzētais vīrietis uzdeva jautājumus par seksuālām tēmām, aicināja meitenes atkailināties interneta kameru priekšā, kā arī mudināja izmēģināt seksuālas darbības un stāties dzimumattiecībās, satiekoties klātienē.

2015.gada mistiskākā lieta

2014. gada 10. oktobris kļuva par pērnā gada šausmīgākās slepkavības dienu - Baložos miruši tika atrasti pusotru un trīs gadus veci zēni. Apsūdzības izvirzīja puisēnu mātei, paredzot līdz pat 20 gadu ilgu cietumsodu, taču krimināllietā 2015. gadā «uzpeldēja» vairāki jauni pavērsieni.

Viena no krimināllietas lieciniecēm pauda, ka ir 99% pārliecināta, ka apsūdzētā nav vainīga notikušajā.

Rīgas rajona tiesa pratināja arī portāla «domatajs.lv» pārvaldītāju Elvitu Rudzāti, kura stāstīja, ka apsūdzētā vērsās pie viņas pēc palīdzības kā «pie dzīves pārzinējas», kā arī portālā esot uzdevusi jautājumus par bērnu veselību, savukārt privātā tikšanās reizē apsūdzētā vairāk esot runājusi par savu dzīvi, tostarp par attiecībām ar vīru un vēlmi šķirties, par agresiju pret bērniem.

Pēc liecinieces domām, sieviete nav vainīga šajā noziegumā, piebilstot, ka «par 99% var apgalvot, ka apsūdzētā nav vainīga».

Lai gan tiesa sievietei uzrādījusi apsūdzību pēc Krimināllikuma 118.panta, kurā noteikts, ka par divu vai vairāku personu slepkavību pastiprinošos apstākļos personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem, pratināšana nav beigusies.

Kaunpilnākā lieta

Topa devītajā vietā ierindojam kaunpilnāko lietu, proti, Uzņēmums «Rīgas Satiksme» (RS) gadu maksājis vairākus simtus tūkstošus par tīrīšanas līdzekļiem, ko nemaz nav saņēmis. Lietu atklāja TV3 raidījums «Nekā Personīga» un tikai pēcāk VID apstiprināja krāpnieciskās shēmas patiesumu.

RS ir viens no lielākajiem galvaspilsētas uzņēmumiem. Tā bilancē ir 923 tramvaji, trolejbusi un autobusi. Pērn tajos brauca vairāk kā 150 miljoni pasažieru. Miljoniem roku pieskārās rokturiem un miljoniem kāju ienesa ielas dubļus salonos. Naktīs transporta līdzekļus mazgā. Viens pēc otra tie iebrauc tehniskajās telpās, kur atgūst tīrību. Autobusos rosās RS tehniskās kontroles daļa. Tās rīcībā ir slotas, spaiņi un speciāli iepirkti mazgāšanas līdzekļi, kas smalki nodēvēti par nanotehnoloģijām.

Par šo nanotehnoloģiju piegādi 2013.gadā RS noslēdza līgumu ar firmu «MJ partneri». Pie līguma viņi tika negaidīti - kāds viņu bijušais darbinieks piedāvāja piedalīties RS cenu aptaujā. Līguma summa - 280 000 latu plus PVN. Tā ir maksimāla summa, par kādu var rīkot cenu aptauju, kas nav publiski jāsludina.

Patiesībā izrādījās, ka «smalkās» nanotehnoloģijas «Rīgas Satiksmes» rīcībā nemaz neesot bijušas, tā vietā izmantots vien parasts ūdens.

Pēc skandalozā darījuma atklāšanas no amata tika atstādināts par nanoķīmijas «iegādi» un «izlietošanu» atbildīgais Vjačeslavs Stunžāns, sākās izmeklēšana.

Niecīgākā kompensācija par zaudējumu

Pirms pusotra gada trolejbuss nāvējoši sabrauca jaunu sievieti ar bērnu. Viņa ar meitu ielai pāri gāja pie atļautās zaļās gaismas. To secinājusi policija, kas izmeklēšanu pabeigusi, un jau drīz pie tiesas tiks saukta trolejbusa vadītāja.

2015.gada 11.novembrī policija tiesai nodeva lietu par sievietes un bērna sabraukšanu, kurā par vainīgu atzīta trolejbusa vadītāja. Par nožēlu jāatzīst - bez ģimenes palikušajam vīram par katru bojāgājušo apdrošinātājs izmaksājis kompensāciju 150 eiro, saceļot pamatīgu «vētru» sociālajos tīklos.

Bez ģimenes vienā mirklī palikušais laulātais un bērna tēvs vērsās pie apdrošinātāja, pie kura «Rīgas Satiksme» apdrošina gan materiālos, gan morālos zaudējumus. Vīrietim izmaksātā kompensācija tālu pārsniegusi cinisma robežu - par katru bojā gājušo viņam pienākoties 150 eiro.

Izrādījies, ka apdrošinātājs izmaksājis atlīdzību uz spēkā neesošiem Ministru kabineta noteikumiem. Avārijā ģimeni zaudējušais vīrietis vērsies tiesā pret apdrošinātāju. Šai tiesvedībai var būt būtiska ietekme, jo, iespējams, atklāsies, ka līdz šim satiksmes negadījumos cietušie kompensācijas par morālo kaitējumu saņēmuši pēc aplamas sistēmas.