/nginx/o/2018/07/28/11067290t1h3745.jpg)
Vēl viens gads paskrējis nemanot. Tas nesis satraucošus notikumus Latvijai - iedzīvotājiem nācies iemācīties tādus «jaunus» un ikdienā parasti neizmantotus vārdus kā «bēglis» un «islāms». Arī pašmāju politiskajā «pīļu dīķī», kā parasti, bijis ne mazums skandālu un sīku kašķu. Par skaļākajiem virsrakstiem mūsu portāla lapās visa gada garumā atgādinām jums gada notikumu apskatā!
Septembra beigās Latviju pāršalca traģiska ziņa, ka ekskursijas laikā Tatros bojā gājušas divas sievietes no Latvijas. Kā iemesli traģēdijai tika minēti gan sliktie laikapstākļi, gan pašu sieviešu vaina, kuras nezināmu iemeslu dēļ bija atpalikušas no grupas un izvēlējušās sarežģītāku trasi, gan arī tūrisma firmas «Impro Ceļojumi» atbildība par saviem klientiem.
Oktobra beigās sabiedrības sašutumu un satraukumu izraisīja smaga avārija uz Vidzemes šosejas Garkalnē, kur kravas automašīnai «Scania» saduroties ar vieglo automašīnu «Opel Vectra», tā pēc sadursmes ietriecās vairākos riteņbraucējos - aptuveni desmit bērnos, kas bija devušies treniņa braucienā. Ar steigu kārtējo reizi «post factum» tka dzēsts «ugunsgrēks» - noteikt stingrākas drošības prasības velogrupu treniņiem, CSDD rosināja iekļaut satiksmes noteikumos normu, ka kravas automašīnām ārpus apdzīvotām vietām minimālajai distancei ar citiem transporta līdzekļiem metros būtu jābūt ne mazākai kā puse no braukšanas ātruma.Par laimi, šis negadījums beidzās bez upuriem un kalpoja vienīgi kā skaļš signāls priekšdienām.
Nepatīkamu pārsteigumu šogad nācās piedzīvot Skolēnu dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Mežaparka Lielajā estrādē ģenerālmēģinājuma laikā sākās masveida bērnu ģībšana, kā dēļ tika pārtraukts koncerts, un vēlāk naktī ministres vadībā tika pieņemts lēmums atcelt svētku gājienu. Šis lēmums gan netika ievērots un gājiens notika. Skolēnu dziesmusvētku laikā slimnīcā nonāca 62 bērni, savukārt kopējais bērnu skaits, kuru stāvokli var raksturot kā ģīboni, bija 50. Kā tas ierasts, pēc satraucošā notikuma tika drudžaini meklēti vainīgie - kā iemels bērnu veselības problēmām tika minēta gan sliktā ēdināšana, gan pārslodze, gan fakts, ka uz skatuves atradās divreiz vairāk bērnu, nekā rekomendēts būvinženieru drošības atzinumā.
Skaļos ziņu virsrakstos šogad pabijusi arī nacionālā aviokompānija «airBaltic». 3.decembrī Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai «airBaltic» aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai. Vienlaikus Saeimas lēmums paredzēja noteikumu, ka «airBaltic» un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuras pakļautas Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija. Līdz ar to «airBaltic» nevarēs iegādāties «Sukhoi» lidmašīnas, un «airBaltic» vadītājs Martins Gauss beidzot atzina, ka «airBaltic» ar Krievijā ražotajām «Sukhoi» lidmašīnām nelidos. Valdība arī nolēma atbalstīt «Prudentia» atrasto nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.
Pagājušajā gadā esam tikuši pie jauna prezidenta. Latvijas Valsts prezidenta amatā 3.jūnijā Saeimas ārkārtas sēdē tika ievēlēts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viļņošanos sabiedrībā izraisīja jaunievēlētā prezidenta pirmie vārdi pēc balsošanas rezultātu paziņošanas, uzkāpjot plenārsēžu tribīnē. Kā ievērojama loterijas laimesta ieguvējs prezidents paziņoja, ka «laikam no sākuma jāierauj!». Sabiedrībā pazīstami cilvēki atzina, ka šāds vēlēšanu rezultāts ir apmierinošs, taču kārtējo reizi palaista garām lieliska izdevība iegūt pasaules līmeņa valsts galvu.
Decembra sākumā par savu demisiju paziņoja premjere Laimdota Straujuma (V). Kā oficiālo iemeslu politiķe minēja, ka «ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums, jauna enerģija, kas varētu uz padarīto darbu pamata turpināt tālāk iesāktos darbus», vienlaikus gan atzīstot, ka pie demisijas vainojama arī pret viņu izvērstā nomelnošanas kampaņa, kurā it kā vainojami pašas partijas biedri. Līdz ar premjeres demisiju sākās politiķu cīņa par jaunajiem amatiem valdībā - kā jaunie premjera kandidāti tika minēti gan «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa, gan šābrīža iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), gan Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji Uldis Augulis, Jānis Dūklavs un Māris Kučinskis.
Latvijā, gluži tāpat kā Eiropā, ierindojusies sāpīgā plašās imigrācijas tēma. Tās kontekstā, jo īpaši pēc asiņainajiem teroraktiem Parīzē, arī Latvijā lauzti šķēpi, daloties viedokļiem par to, vai mums būtu pienākums uzņemt svešiniekus, kas straumēm pārpludina Eiropas valstis. Vai islāmam ir vai nav kāds sakars ar teroristisko grupējumu «Daesh»? Vai mēs Latvijā varam justies droši? Vai bēgļi neradīs augsni jaunas musulmaņu kopienas izveidei Latvijā? Vai Latvija pēc 50 gadiem tiešām kļūs par musulmaņu valsti? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklēsim vēl ilgi. Taču skaidrs ir viens - Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt EK prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus. Un pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties nākamā gada februārī vai martā. Kā mēs ar to tiksim galā - redzēsim!
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)