/nginx/o/2018/07/28/11066312t1hd866.jpg)
Eiropas Savienības (ES) Globālā stratēģija ārējā un drošības politikā būs daļa no stratēģijas, kas būs pamata elementi, ko ES augstajai ārlietu pārstāvei Frederikai Mogerīni būs jāņem vērā. Kā Briselē Latvijas žurnālistiem norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V), pašlaik notiek intensīvs darbs starp ārējo sakaru departamentu.
Kalniete uzsver, ka ES ir vajadzīga jauna globālā stratēģija, jo iepriekšējā sagatavota vien 2003.gadā.
«Tad bija pieņēmums, ka ES kaimiņu teritorijās valstīs tieksies uz tādu pašu [valstu pārvaldes] modeli kā Eiropā. Līdz šim laikam pierādījies, ka tas nebūt tā nav, un šis romantiskais pieņēmums ir apgāzts. Liela daļa kaimiņu vēlas veidot savu dzīvi pēc citiem noteikumiem, taču ES un kaimiņiem ir jāveido jauni principi, pēc kā veidot sadarbību,» saka Kalniete.
Tie draudi, kas bija konstatēti jau 2003.gadā, pastāv arī šodien, taču šajā laikā ir nākuši klāt arvien jauni draudi. Jaunajai stratēģijai jābūt īsai, un jākoncentrējas uz vismaz piecām prioritātēm, kā arī jāpieskaņo mērķi un rīcības politika.
«Pirmā no prioritātēm ir eiropiešu vērtību nodrošināšana un aizsardzība. Otrs, ko redzu kā lielu diskusiju objektu, cik globālai šai stratēģijai jābūt. ES jāpierāda, ka tas ir globāls spēlētājs, ir jātiek galā ar problēmām kaimiņu teritorijās,» uzskata Kalniete.
Kalniete saka, ka pietrūkst dalībvalstu vēlēšanās šo jomu «sapludināt» kopā. Eiropas īpatnība ir prasme veidot situatīvas alianses, kas nodarbojas ar konkrētu problēmu risināšanu. Viens no piemēriem ir starptautiskā grupa, kas mēģina atrisināt Sīrijas konfliktu. Krievija kā sarunu partneris ir neapejams. Sīrijas krīze nav atrisināma ne bez Krievijas, ne bez Saūda Arābijas.
Runājot par to, vai ES Sīrijas krīzes dēļ ir aizmirsusi par Ukrainu, Kalniete saka, tā tas nebūt nav - ES uz pusgadu ir pagarinājusi sankcijas Ukrainas dēļ, un bažas par to, ka Ukraina pazudīs no redzesloka, nav pamatotas. Tāpat arī ASV viceprezidents norādīja, ka Minskas-2 pamiera izpilde ir jāizpilda. Vēl viens aspekts – Putins uzrunā Ukrainas konfliktu vispār nepieminēja, taču jāņem vērā, ka Putinam tagad ir «jauni ienaidnieki».
«Šengenas zonas pastāvēšana ir ļoti būtiska visai ES. Tas ir viens no lielākajiem sasniegumiem, ko jūt, cilvēkiem brīvi pārvietojoties. Šis paziņojums par Šengenas zonas beigām piespieda Grieķiju pieņemt palīdzību tās robežkontrolē. Pēc pagājušās nedēļas padomes Grieķija beidzot piekrita saņemt šo palīdzību. Piemēram, Austrija vēlas ierobežot migrantu plūsmu, un to nevar uzskatīt par Šengenas robežu atjaunošanu. Tai ir pagaidu raksturs. Lai no jauna izveidotu robežkontroli, tas izmaksās ļoti dārgi finansiālā ziņā, kā arī radīs ekonomiskas problēmas,» uzsver Kalniete.
Vienīgais, kas rada bažas, ir tas, ka pašlaik Eiropā ir populisma vilnis, un, piemēram, Francijā reģionālās vēlēšanās uzvarēja populistu partija. Nākot populistu partijai pie varas var notikt dažādas lietas.