Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Baltijas valstīs un Polijā pašlaik ir zemākais draudu līmenis (48)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Baltijas valstīs un Polijā pašlaik ir zemākais draudu līmenis, otrdien pēc valdības sēdes, kurā tika apstiprināts ziņojums par Latvijas nacionālo drošību, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»).

«Tas nav noslēpums, ka Baltijas valstis un Polija šobrīd ir tās valstis, kur ir viszemākais draudu līmenis. Un tas, protams, ir pozitīvi,» viņa teica.

Reizē valdības vadītāja norādīja, ka «situācija ar bēgļiem daudzās Eiropas valstīs un terora draudi ir tas, kas liek mums būt ļoti uzmanīgiem».

Jau ziņots, ka valdība otrdien apstiprināja informatīvo ziņojumu par Ministru prezidenta pārskatu Saeimai saistībā ar Latvijas nacionālo drošību, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Ziņojumā norādīts, ka «nacionālā drošība ir viens no valsts pamatuzdevumiem, kas ir kļuvis īpaši aktuāls sarežģīto un dinamisko starptautiskās politikas notikumu ietekmē».

«Vienlaikus mainīgās starptautiskās vides apstākļos nacionālā drošība kļūst par kompleksu un daudzdimensionālu jautājumu, kas ietver ārpolitiskos un iekšpolitiskos notikumus, reģionālās un globālās aktualitātes, kuras atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Līdz ar to mēs nevaram domāt par savas valsts labklājību, drošību un attīstību, neņemot vērā starptautisko kontekstu un norises gan pie mūsu valsts robežām, gan ES, gan visā pasaulē kopumā,» teikts pārskatā.

Tiek uzsvērts, ka globalizācijas rezultātā notikumi citās pasaules valstīs var ietekmēt kopējo drošības situāciju Latvijā. Īpaši būtiska ietekme ir militāriem konfliktiem, kas notiek netālu no Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām.

Ārpolitiskie notikumi, tai skaitā kara darbība Ukrainā un Sīrijā, teroristu grupējumu veidošanās Tuvajos Austrumos, pieaugošais bēgļu pieplūdums ES, teroristu uzbrukumi ES dalībvalstīm, ir atstājuši būtisku ietekmi arī uz Latvijas iekšpolitiku, atklāj ziņojums. Paredzams, ka arī turpmāk iekšpolitiskā stabilitāte un drošība nebūs iedomājama bez ārējās vides un to veidojošo faktoru ietekmes. Tāpēc, izvērtējot iekšpolitiskās norises, ir svarīgi ņemt vērā arī aktualitātes starptautiskajā politikā un tās ietekmi uz starptautisko, reģionālo un Latvijas nacionālo drošību.

Ziņojumā teikts, ka ārpolitisko notikumu un starptautiskās drošības vides radīto izaicinājumu kontekstā tieši iekšējā un ārējā drošība ir kļuvusi par valdības darbības prioritāti 2016.gadā, tādēļ jāstiprina gan Nacionālo bruņoto spēku, gan tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, kā arī iedzīvotāju uzticība valstij un tās īstenotajai politikai.

Jāņem vērā, ka Latvija ir daļa no starptautiskās vides un tādējādi mūsu valsti skar visi starptautiskie notikumi un norises, kas potenciāli var atstāt ietekmi gan uz mūsu ārējo, gan iekšējo drošību, pausts pārskatā. Līdz ar to ir jābūt gataviem sekot līdzi izmaiņām un aktualitātēm globālā kontekstā, pieņemot stratēģiski svarīgus un nozīmīgus lēmumus, lai atbilstoši reaģētu uz ārējās vides radītajiem drošības izaicinājumiem un potenciālajiem riskiem.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu