«Staro Rīga» laikā pirmo reizi izgaismos Svētās Ģertrūdes baznīcu (2)

Gaismu mākslinieka Egila Kupča veidotais gaismas objekts, skanot Ērika Ešenvalda un Anitas Kārkliņas skaņdarbam, uz baznīcas sienas atklās ēkas stāstu, informēja projekta pārstāve Una Griškeviča.

Objektā «Dvēseles dziesma» tiks runāts par nozīmīgu Latvijas māju sajūtu - garīgumu. Tas iekļauts festivāla pamatprogrammā, kuras objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no Krastmalas līdz Stabu ielai.

Svēto Ģertrūdi kristīgajā pasaulē pazīst kā ceļinieku aizgādni un patronesi. Jau kopš viduslaikiem Svētās Ģertrūdes vārdā nosauktā baznīca atradusies ārpus Rīgas pilsētas aizsardzības nocietinājumu sienām. Baznīca pilsētas pievārtē ļāvusi vēlīniem ceļiniekiem, kas pilsētas mūrus un aizslēģotos vārtus bija sasnieguši pēc tumsas iestāšanās, pateikties Tam Kungam par veiksmīgu ceļojumu. Ir saglabājušās ziņas, ka 1478.gadā no Romas vesto svētīto eļļu vispirms novietoja uz Svētās Ģertrūdes baznīcas altāra. Minētais vēsturiskais notikums simboliskā formā joprojām ietverts Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas zīmogā.

Rakstītas ziņas par Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcu saglabājušās no 15.gadsimta sākuma, bet vizuālās liecības - tikai sākot ar 1792.gadu, kad novadpētnieks Johans Kristofs Broce (1742-1823) uzzīmēja jaunuzcelto koka baznīcu. Tā pastāvēja līdz 1812.gada jūlija priekšpilsētu ugunsgrēkam, un vairākas desmitgades draudzei dievkalpojumiem vajadzēja izmantot necilu koka namu tagadējās Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī. 1813.gada 9.novembrī Rīgas Svētās Ģertrūdes draudzes loceklis mūrniekzellis Johans Jakobs Felsko kopā ar sievu Terēzi Luīzi kristīja dēlu Johanu Danielu. Todien kristāmais puika piecdesmit gadus vēlāk izgatavoja sarkanā ķieģelī celtās baznīcas projektu.

1863.gada septembrī pilsētas arhitekts un būvmeistars Johans Daniels Felsko (1813-1902) pabeidza un parakstīja Svētās Ģertrūdes baznīcas projektu. Tā paša gada decembrī to akceptēja Krievijas impērijas valdība Sanktpēterburgā. Baznīcas celtniecību sāka 1864.gada pavasarī. 1867.gadā pēc fotogrāfijas Leipcigā izgatavoto dievnama fasāžu kopskatu ar majestātisko torni publicēja «Rigasche Almanach für 1868», bet dievnama iekārtošana turpinājās līdz 1869.gada 2.martam, kad iesvētīja neogotiskajā stilā celto Rīgas Svēto Ģertrūdes baznīcu.

Baznīcas interjera izveides pamatā bija arhitekta projektā redzamais risinājums ar tā dēvēto letnera tipa altāri. Dievnama iekārtas izgatavošanas procesā nozīmīga loma bija Berlīnē tēlniecības akadēmiskos pamatus apguvušajam mākslas galdniekam Georgam Francim Bernhartam (1831-1905), kas tolaik dzīvoja un strādāja Kalēju, tagadējā Ģertrūdes, ielā.

1906.gadā pēc Vilhelma Strīka (1864-1928) projekta pie lielā pumpja uzcēla Svētās Ģertrūdes filiālbaznīcas ēku jeb Jauno Svētās Ģertrūdes baznīcu, tādējādi Felsko projektētā celtne kļuva pazīstama ar vārdu Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca.

Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca zināma arī kā pirmatskaņojuma vieta pianistes, komponistes un muzikoloģes, Latvijas Valsts konservatorijas profesores Lūcijas Garūtas (1902-1977) kantātei «Dievs, Tava zeme deg!», kuru padomju varas laikā bija aizliegts atskaņot līdz pat 1988.gadam.

Pēdējos gados veikti apjomīgi projekti baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā tēla saglabāšanā - uzstādīts jauns torņa pulkstenis, atjaunotas piecas lielās vitrāžas, kas pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā kļuva par upuri sprādzienam baznīcas apkaimē, uzstādītas kāpnes, kas savieno baznīcas augšas un apakšas zāli, un 2015.gadā pabeigts darbs pie fasāžu dekoratīvo tornīšu jeb fiaļu atjaunošanas.

Kā ziņots, gaismas festivāls «Staro Rīga 2015» norisināsies no 18.novembra līdz 21.novembrim katru dienu no plkst.18 līdz 23. Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas - festivāla pamatprogramma «Latvijas māju sajūtu meklējot», starptautiskā projekta «Baltic Light Chain» («Baltijas gaismas ķēde») darbu programma, līdzdalības akcijas «Rīgas karnevāls» gaismas instalācijas, kā arī 2014.gada festivālā sāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Šogad gaismas festivāla «Staro Rīga» devīze ir «Gaismu sauca. Latvijas māju sajūtu meklējot».