/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/28/11063174t1h9876.jpg)
Polija ir gatava sūdzēt Krieviju tiesā par Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas kavēšanu, otrdien paziņojis Polijas topošais ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.
Polija gatava sūdzēt Krieviju tiesā par Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas kavēšanu (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Varšava jau sen pieprasījusi, lai Maskava atdod tai lidmašīnas atlūzas, bet velti.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī.
Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp Polijas prezidents Lehs Kačinskis un viņa sieva Marija, kā arī armijas ģenerālštāba priekšnieks Františeks Gongors, ārlietu ministra vietnieks Andžejs Krēmers, Nacionālā piemiņas institūta vadītājs Janušs Kurtika, Seima vicespīkers Ježijs Šmaidziņskis, prezidenta kancelejas vadītājs Vladislavs Stasjaks un Polijas Centrālās bankas vadītājs Slavomirs Skšipeks.
«Ja Krievija turpinās atteikties sadarboties, mēs ierosināsim lietu starptautiskajās tiesās,» otrdien Polijas telekanālā TVN24 paziņoja Vaščikovskis.
«Mēs ierosināsim lietu Strasbūrā (Eiropas Cilvēktiesību tiesā) par izmeklēšanas kavēšanu, mēs pieprasīsim arbitrāžas tribunāliem atdot šo Polijas īpašumu,» paziņoja topošais ārlietu ministrs, piebilstot, ka «šīs lietas dēļ nevajag sākt karu».
«Ir skaidrs, ka Krievija izmanto [lidmašīnas] atliekas politiskiem mērķiem, un mums tādēļ jāatbild politiskā veidā,» sacīja Vaščikovskis.
Polijas topošā premjerministre Beāte Šidlo pirmdien oficiāli izvirzīja Vaščikovski ministra amatam savā jaunajā kabinetā, kur dominēs konservatīvā partija «Likums un taisnīgums» (PiS).
Partijas līderis un avārijā bojāgājušā Polijas prezidenta dvīņu brālis Jaroslavs Kačinskis, stāvot blakus Šidlo, pirmdien sacīja, ka Smoļenskas aviokatastrofa prasa godīgu izmeklēšanu ar normāli funkcionējošu prokuratūru.
Kačinskis vairākkārt paudis viedokli, ka aviokatastrofa, kurā gāja bojā viņa brālis, nebija negadījums, lai gan Polijas un Krievijas izmeklētāji secinājuši, ka katastrofā vainojama pilota kļūda, sliktie laikapstākļi un problēmas gaisa satiksmes kontrolē.
Lehs Kačiņskis kopā ar augstām valsts amatpersonām lidmašīnā devās uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.
Avārija notika biezā miglā.
Lielāko daļu vainas par lidmašīnas avāriju uzņēmās Polija, taču pārmetumi tika izteikti arī Krievijai, kur lidmašīnai nācās veikt nosēšanos biezā miglā.
Krievija 2010.gadā nāca klajā ar izmeklēšanas ziņojumu, kurā tika secināts, ka avārijā vainojamas Polijas puses pieļautās kļūdas.
Varšava 2011.gada jūlijā publiskotajā ziņojumā par traģiskās aviokatastrofas cēloni nosauca nepietiekami apmācīto lidmašīnas apkalpi, bet norādīja, ka kļūdas pieļautas arī Smoļenskas gaisa satiksmes kontroltornī.