/nginx/o/2018/07/28/11061970t1h2ae2.jpg)
Šonedēļ kļuva pieejams pilnais spriedums tā dēvētās Digitālās televīzijas krimināllietā, kurā 13 iesaistītajiem piespriesti naudas un cietumsodi. «Nebija pierādījumu, ka [ekspremjers] Andris Šķēle būtu organizējis visu šo projektu,» LTV raidījumam «de facto» sacīja lietas tiesnesis Juris Stukāns.
No pilnā sprieduma izriet, ka ideja par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā piederēja telekompānijas LNT dibinātājam Andrejam Ēķim. Pirms aptuveni 15 gadiem viņš savā kabinetā uzņēma sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku. Caur Liepnieku Šķēlem tikusi piedāvāta 30% dalība potenciālajā digitālās televīzijas ieviesējā – Anglijā reģistrētā pastkastītes firmā «Kempmayer Media Limited». Vēlāk Šķēlem apsolītā daļa pieaugusi līdz 50%.
Divus gadus vēlāk tieši “Kempmayer Media Limited» ieguva 53 miljonus dolāru vērtu līgumu ar valstij piederošu uzņēmumu. Tika veikti pirmie pārskaitījumi. Nauda bija tikusi līdz kontam Maltas bankā, kad izmeklētāji aizturēja Hariju Krongornu, finansistu no Šķēlem piederošas firmas, kurš bija tiesīgs ar šo naudu rīkoties.
Pret Šķēli daudz liecināja viņa kādreizējais runasvīrs Liepnieks. Lai izstāstītu par Ēķa piedāvājumu, Liepnieks esot devies uz toreizējā premjera Šķēles privātā uzņēmuma biroju Dzirnavu ielā. Šķēle gan šādu sarunu tiesā noliedza. Šķēle tomēr neslēpa, ka par projektu ieinteresējās vēlāk – gribējis tajā iegūt vairākumu, bet nespējis vienoties ar īpašniekiem, kas slēpušies aiz dažādām ārzonu kompānijām.
Bija liecības, ka Šķēlem bija nodoti 25% akciju «Kempmayer Media Limited». Īpašnieku sarakstos figurēja firma «Ratcliff Limited», kuras māte bija kompānija Britu Virdžīnu salās, bet virs tās atradās trasts «Yew Tree Trust». No dažiem lietas dokumentiem izriet, ka trastu dibinājis Šķēle, bet labuma guvēji bija Šķēles meitas un šķirtā sieva.
Prokuratūra 2007.gadā nodeva digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšanai, turpinot vākt informāciju tieši par «Ratcliff Limited» īpašniekiem. Vairāk nekā septiņos tiesas gados netika savākti fakti, lai Šķēli no liecinieka atzītu par aizdomās turamo.
Tiesa par krāpniecību, naudas atmazgāšanu un valsts amatpersonu bezdarbību kopumā pie atbildības grib saukt 13 personas. «de facto» uzrunātie apsūdzētie atteicās spriedumu komentēt. Vairāki sacīja, ka spriedumu pārsūdzēs.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)