Vairāk par konkursu un balvām lasi šeit!

Publicējam konkursa darbu, kuru mums atsūtīja Ieva. Esam saglabājuši autores rakstības stilu.

Atmiņu apmātie

Te nu mēs abi stāvam. Netīšām satikušies desmit gadus pēc vidusskolas beigšanas. Jau skolā viņš bija simpātisks, gaišiem, sprogainiem matiem, zilām acīm, koķeti neatvairāms jauneklis. Visus trīs vidusskolas gadus man mute kalta, un kājas ļodzījās viņa dēļ. Es zināju, ka simpatizēju arī viņam, jo bija reizes, kad saņēmu viņa maigos skūpstus, glāstus un apskāvienus. Bet sliktā puiša tēls neļāva viņam uzturēt ilgākas attiecības, un kur nu vēl ar klasesbiedreni. Centos iegūt viņa uzmanību visus kopā pavadītos trīs gadus. Biju sasodīti greizsirdīga uz visām, kuras viņam tuvojās, tik bieži raudāju spilvenā, jo iekšēji sapratu, ka varēja mums sanākt arī kas ilgāks un dziļāks, varēja, bet nesanāca, jo viņa jaunības egoisms bija stiprāks. Tā nu mēs tagad stāvam viens otram pretim un gar acīm aizzib visi skūpsti klases vakaros, glāsti zem skolas sola, skatieni, ko viņš man veltīja, kad uz svētkiem nācās uzvilkt skaistas kleitas. Tādas bija manas atmiņas, bet, ko domāja viņš? Viņš stāvēja un klusēja. Seju klāja žilbinoši nezūdošais smaids, kurš nav izzudis pa šiem gadiem. Manu atmiņu ainu pārtrauca viņa vārdi.

-Tu lieliski izskaties!

Pēc pāris minūšu sarunas domu lasītājs vairs nebija nepieciešams. Es zinu, par ko viņš domā. Nepaklausīgais skatiens nepārtraukti pievērsās manām krūtīm un auguma aprisēm. Bet tikpat dziļi, kā mans augums, viņu interesēja viss, ko stāstu. Apēda manus vārdus ar gardu muti.

Sarunas gaitā atklājās,ka viņam ir sieva un maza meitiņa, protams, tāds vīrietis jau viens nepaliks.

Arī es biju precējusies, uz ko viņš noteica kaut ko līdzīgu manām domām par viņu.

-Nemaz nebrīnos, jo tāda sieviete nemaz nevar būt brīva.

Stundu veltījām viens otram iekāres skatienus un sapratu, ka sarunai ir jāliek punkts, citādi tas slikti beigsies. Domu ātrums manā galvā pielīdzinājās gaismas ātrumam. Apskāviens uz atvadām salika visus punktus uz i. Stipri apskāva, noskūpstīja uz vaiga. Viņa pēdējie vārdi skanēja man ausīs vēl mēnesi.

- Dieviete!

Tobrīd vidusskolā nebija lemts. Bet šobrīd?...

Mums katram bija sava dzīve, un turpmākos pāris gadus mūsu ceļi nekrustojās. Lai gan manās domās mēs bijām kopā patstāvīgi.

Vēl 5 km un būšu galā. Savā vecajā skolā, savā dzimtajā vietā. Pirms mēneša saņēmu ielūgumu uz skolas absolventu balli. Bijušās klasesbiedrenes nobārstīja manus interneta profilus ar vēstulēm, ka man jābūt obligāti, ja nē, tad braukšot pakaļ. Nu, protams, it kā jūs zinātu, kur es dzīvoju. Puse manis cerēja, ka arī viņš tur būs, bet otra puse lūdza visus svētos, lai viņam līdzi būtu sieva.

Ieejot pa galvenajām durvīm es sastingu. Tur viņš bija. Viens pats. Pagājuši divi gadi, kopš reizes, kad tikāmies. Manas mīļās, skaistās atmiņas, tērpies melnā uzvalkā, kārdinošāks kā jelkad dzīvē. Nepaspēju novilkt mēteli, kad viņš jau bija man klāt, maigi paņēma manu roku, pievilka sev klāt, noglāstīja manu kailo muguru, jo kleitu biju izvēlējusies ļoti izaicinošu - tumši sarkanu zīda kleitu ar kailu muguru līdz pat jostasvietai, kuru noslēpa mani kastaņbrūnie garie mati. Viņš uzspieda maigu skūpstu uz mana vaiga un iečukstēja:

- Es zināju, ka esi skaista, bet šovakar tu liec man jukt prātā!

Jātur sevi pašos stingrākajos rāmjos, lai nesastrādātu muļķības. Ja tikai man tādi būtu.

Es saprotu visus plusus un mīnusus, bet mana iekāre jau sakāpusi man kaklā, lēnām atbrīvojos no viņa maigā tvēriena un devos pie meitenēm.

Visu vakaru man sekoja viņa skatiens. Es to sajutu pat ar muguru. Kad pasākuma oficiālā daļa bija beigusies, gaismas pazuda, iededzās sveces. Mēs sēdējām pie savas klases absolventu galda viens otram pretī un nenolaidām skatienus. It kā lasītu viens otra domas. Spriedze un kaisle bija taustāma, es saspiedu kopā kājas, jo kņudoņa kaunuma apvidū kļuva neizturama. Mēs zinājām, ka tam ir jānotiek. Praktiski reizē piecēlāmies no galda un devāmies laukā. Es jutu viņa soļus sev nopakaļ. Apstājos tumšā koridorā, gaisma spīdēja tikai tālumā, pienācis man tik tuvu, ka sajutu viņa elpu uz sava kakla, viņš to maigi noskūpstīja. Es gribēju viņu tik stipri, kā vēl nekad. Viņš piespieda mani pie sienas ar seju pret to, un viņa cietais loceklis iespiedās manī. Arī viņš to gribēja, tikt vaļā no spriedzes, kura uzplauka tajā sasodītajā dienā, kad tikāmies. Šobrīd mūs neuztrauca nekas, ne ģimene, ne otras pusītes, bijām tikai mēs. Lēnām un maigi viņš noslidināja manas kleitas lencītes pāri maniem pleciem, tā nu es tur stāvēju kailām krūtīm pret vēsu sienu, ar vienu roku viņš tās glāstīja, bet ar otru vilka manu kleitu ar vien zemāk, līdz tā nokrita uz grīdas. Strauju kustību veicis, viņš apgrieza mani ar seju pret sevi. Man mugurā bija tikai biksītes. Es nezināju, ko viņš sagaida no manis, bet fantazēju, ko es gribu izdarīt ar viņu. Mūsu skūpsti bija dziļi un kaislīgi, mēles dejoja viena ar otru. Tas radīja vēl lielāku uzbudinājumu. Atrāvos no viņa, notupos zemē, un viņa acīs iezibēja ļauns, dēmonisks, kaisles pilns mirdzums, viņš zināja, kas notiks. Attaisīju vaļā viņa jostu, un tikpat ātri atbrīvoju viņu no biksēm, tās nokrita viņam uz potītēm, lēnām, izbaudot, izpakoju viņa piebriedušo locekli no bokseršortiem, izbaudot mirkli, ka beidzot tieku tam klāt. Visu savu vakara sakrājušos seksuālo spriedzi es beidzot varēju izlādēt. Lai gan viņš nav no miesās masīvākajiem vīriešiem, viņa loceklis ir garāks par vidusmēra. Es ar mēles galiņu paglāstīju tā galviņu un pustumsā atskanēja viņa vaids, tas piepildīja manu muti, un mana kaisle auga vēl lielāka, redzot viņa apmierinājumu. Es sūkāju un laizīju, mocīju viņu, atriebos par visu skolas laiku, kad man sirds sāpēja viņa dēļ. Gribēju,lai viņš redz, ko ir palaidis garām. Baudas pile jau bija viņa locekļa galā.Zināju, ka viņš ir tuvu kulminācijai, lai gan man nebija vieglāk. Jutu, ka pulsācija ir pārgājusi ekstāzē, biju neaprakstāmi mitra un griboša. Paskatīsimies cik ilgi viņš tā izturēs. Jau pēc sekundes viņš uzrāva mani augšā,saplēsa manas biksītes, pacēla man vienu kāju, piespieda pie sienas un iegāja manī ar diviem pirkstiem. Maksts sažņaudzās ap tiem. Pāris reizes pakustinājis, viņš tos izvilka, ja tas būtu turpinājies, es būtu sasniegusi savu kulmināciju momentāli. Viņš aplika manas rokas ap savu kaklu un pacēla abas manas kājas, es apvijos ar viņu. Un viņš strauji ielauzās manī, straujš elpas kūlenis izsprāga man no kakla.

-Jēziņ, kas par šaurumu! Viņa čuksti salauza tumsu.

Sakarsuši un viens otra smaržas apmāti, mēs nodarbojāmies ar seksu skolas koridorā. Viņa spēcīgās rokas šūpoja mani un uzturēja ātra un spēcīga seksa ritmu. Tādas fantāzijas man bija skolas laikā, un beidzot tās piepildās. Straujās kustības tuvināja mani orgasmam, trīs dziļāki un stiprāku grūdieni un manu ķermeni pārņēma stipras, pat ļoti stipras trīsas, gribējās kliegt, bet es to apslāpēju pēc iespējas klusāk, bauda plosīja mani, līdz beidza arī viņš, smagi elsodams viņš atstāja manī savu šķidrumu. Klusējot vairākas minūtes mēs vērojām viens otru vēl būdami ekstāzes pārņemti.

Vakara beigās visi atvadījās, un bija pienācis arī mans laiks doties mājās. Lēniem, gariem soļiem viņš pienāca pie manis, jau atkal maigi apskāva, noglāstīja muguru un atvadījās no manis ar čukstu ausī.

-Tu būsi mana!

Kā infekcija viņa smarža un garša vajās mani mūžam.