Vairāk par konkursu un balvām lasi šeit!

Publicējam konkursa darbu, kuru mums atsūtīja Igors Solo. Esam saglabājuši autora rakstības stilu.

Sākums

…Karstā pēcpusdienas saule pildīja savu darbiņu un brūnināja Tavus atkailinātos plecus, muguru, kājas…Tu sauļojoties biji iegrimusi pārdomās par skaisto vasaru, kas tikko bija sākusies, un neapzināti Tavas domas klīda gar ziedošajām pļavām,baltajiem pūku mākoņiem, un ūdens dzestro , dzīvinošo pieskārienu spēku…Aiz labsajūtas Tev nebija spēka pat atvērt acis, kad , kā pēkšņa vēja brāzma pār Tevi nolaidās…maigs pieskāriens. Manas lūpas , kā slāpes remdēdamas, kāri dzēra Tavu maigumu…es skūpstīju Tavu ausu ļipiņas un manas siltās elpas, čukstu atmodināta Tu pasmaidīji…Maigie skūpsti apskāva Tavu kaklu, matus… Saulē sakarsētie augumi…. satikās.

Tu pagiezi galvu uz manu pusi un mūsu lūpas saplūda ….šajos skūpstos bija viss…vasaras tveice, pavasara ziedu smaržu kupenas, rudens krāsu gammas un ziemas straujās pārvērtības…mūsu mēles kā negudras meklēja viena otru un sakļāvās kopā mīlas dejā….Tu pagriezies uz muguras un apņēmi manu augumu ar rokām ,pievilkdama mani sev cieši klāt…Sajutis Tavu kairinošo krūšu galu pieskārienus es ,kā vasaras čaklā darba bite, kāri no Tavām lūpām, dzēru šo baudas medu…manas lūpas, nevaldīdamas kaisli, strauji virzījās pie aicinošajām, uzbudinātajām krūtīm …Maigi aptvertie krūšu galiņi grima manu lūpu atvarā …Tu labsajūtā aizver acis un ļaujies saldajam saspringumam kas pārņem visu Tavu augumu…šis brīnumainais, daudzsološais sākums mūs apbur un mēs …mēs jau esam citā pasaulē…. Sākumā….

…Manas acis lēnām, kā kaut ko apdomājot, atminoties, atvērās. Neesmu izslēdzis naktslampiņu, tā visu laiku man spīdējusi taisni virsū un kārtīgi sasildījusi manu aizmigušo, sapņojošo seju. Viss , ko tikko redzēju ir bijis saldākais manos deviņpadsmit gados. Vai tiešām es to kādreiz baudīšu? Vai tas viss notiek tieši tā?...Aizveru acis, jo vēlos vēlreiz nokļūt…SĀKUMĀ.