Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Brīdinājums!

Apstiprinu, ka esmu vismaz 18 gadus vecs!

Aleksandrs Sokolovs dalās ar erotisko pieredzi visai netipiskā seksā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Aleksandrs Sokolovs

Portāls «Apollo», sadarbībā ar izdevniecību «Kontinents» aicina tevi piedalīties erotisko stāstu konkursā! Uzraksti savu erotisko stāstu, atsūti to uz «Apollo» redakciju (dzive@apollo.lv), mēs to publicēsim portālā. Trīs labāko stāstu autori iegūs E. L. Džeimsas romānu «Grejs».

Vairāk par konkursu un balvām lasi šeit!

Publicējam konkursa darbu, kuru mums atsūtīja Aleksandrs Sokolovs. Esam saglabājuši autora rakstības stilu.

Pirmā BDSM pieredze

Varbūt pie vainas ir mans tēls, varbūt popularitāte vai vienkārši Rīga ir maza pilsētiņa. Ik pa laikam es saņemu no sievietēm vēstules, kuras nav saistītas ar fotografēšanu. Viņām vienkārši gribas parunāt ar mani.

Man bija vientuļš, skumjš vakars. Gandrīz pat nakts. Kad es garīgi nejūtos labi, es velku milzīgas austiņas - klausos lēnu un episku simfonisko mūziku. Tad man paliek vēl sliktāk un bēdīgāk. Es tad varu mazliet paraudāt un aizmigt. Bet no rīta es noteikti jutīšos labi un manā dvēselē saule spīdēs atkal :)

Atrakstīja kaut kāda meitene. Lelde. Viņai profilā bija tikai viena bilde un ļoti izplatīts vārds un uzvārds. Padomāju, ka kaut kāds feiks un noignorēju. Viņa turpināja rakstīt vēl un vēl. Man apnika. Es uzrakstīju, ka nevēlos šobrīd čatot un, ja viņai ir ļoti nepieciešams, lai uzzvana man. Iedevu viņai savu privāto numuru.

Tiešām pēc 5 minūtēm viņa atzvanīja. Meitenei bija pilnīgi identisks skumīgs un vientuļš vakars. Izrādās, ka viņa sen jau seko man facebookā un zināja, ka ar mani var parunāt tā, kā ne ar vienu citu cilvēku nevar. Kad viņa uzzvanīja, es uz to brīdi jau sāku klausīties bēru mūziku un gandrīz sasniedzu savu bēdīguma maksimālo fāzi.

Parasti es ļoti daudz runāju ar klientēm pirms fotosesijas, tāpēc normālā dzīvē, kad nav jāstrādā, es labāk esmu viens un klusumā. Kaut es izskatos ļoti sociāls un draudzīgs, es ļoti nelabprāt laižu cilvēkus savā dvēselē. Bet šoreiz sanāca īpaša situācija un mēs norunājām vairākas stundas.

Kaut kā ļoti pakāpeniski mēs sākam runāt par to, ka Leldei patīk visādas netipiskas seksuālas lietas. Viņai patīk, kad vīrietis izrāda savu varu un kad sāpina viņu. Tā man bija pilnīgi sveša un tāla tēma. Man patīk darīt tā, lai sieviete būtu laimīga un priecīga, kad viss notiek lēni un maigi. Es nevarēju iedomāties, kā var pataisīt sievieti laimīgu caur sāpēm.

No rīta es pamodos vēlu, un secināju, ka saules nav, ka man dvēselē joprojām līst un ir auksts. Negribējās neko darīt. Pat celties negribējās. Vienīgais uz ko manas smadzenes piekrita bija domas par Leldi.

Tā bija piektdiena. Kaut kādi svētki. Laikam Rīgas jubileja, jau neatceros. Man tas nebija svarīgi. Es paliku gultā vienatnē ar savām domām. Es nezināju, ka kaut kur mazāk nekā 5 km attālumā Lelde arī guļ gultā un skatās kā noveco krāsa uz griestiem.

Vairākas nedēļas mēs sarunājamies un pamatīgi satuvinājāmies. Man toreiz nebija nekādu nopietnu attiecību, tāpēc Leldei nevajadzēja īpaši piepūlēties, lai sameklētu atslēgas durvīm no manas dvēseles. Man patīk neparasti cilvēki – viņai tas izpaudās ar to, ka ārējais izskats bija absolūti atšķirīgs no tā, kas notika viņai galvā. Es nekad mūžā nepadomātu, ka šī sieviete varētu būt diezgan seksuāli izvirtusi.

Man patīk tāds sieviešu tips – gaiši mati, jutekliskas lūpas, skumjas acis, izteiktie gurni un krūtis. Leldes dramatiskās acis mani ietekmēja visspēcīgāk.

Vienreiz viņa man paprasīja, kāpēc mēs tik daudz runājam par seksuālam tēmām un par attiecībām, bet vēl nekad pat neesam tikušies, nerunājot pat par kaut ko vairāk? Hmm. Tiešām. Man darbā katru dienu ir tik daudz erotikas un kaisles, ka es pilnīgi nepadomāju, ka es jebkurā brīdi varu satikt Leldi! Vairāk pieradu runāt ar viņu pa telefonu. Sarunājām satikties nākošajā dienā!

Nav brīnums, ka zināju kā beigsies tā tikšanas. Es zināju, ka mēs ne vairāk kā pāris stundas būsim apģērbti ;) Tāpēc es nolēmu labi sagatavoties, lai Leldei viss patiktu. Neesmu nekāds sado-mazo eksperts. Šādas pieredzes man vispār nav. Bet man ir google :)

Internetā bija daudz visādu variantu. Bet man interesēja, ko es varu adaptēt priekš reālās dzīves un ko es varu izdarīt jau rīt. Es negribēju viņu kaut kā nenormāli pārsteigt ar perversām zināšanām. Leldei taču ir perfekti skaidrs, ka šī tēma man ir sveša un neko tādu es neesmu darījis.

Paņēmu lapu un uzrakstīju plānu. Pirmo reizi es tik nopietni gatavojos randiņam. Akurāti pierakstīju visu, ko gribēju ar viņu izdarīt. Mazliet pamainīju secību, dažas lietas izsvītroju ārā. Sanāca interesanta programma uz 40 minūtēm.

Silts, vasarīgs sestdienas vakars. Es braucu pakaļ Leldei. Iekšā man dzied putni un mana sirds peld saldā sīrupā. Esmu laimīgs. Es zinu, ka viss būs fantastiski! Es pat neiedomājos, no kurienes man bija tāda pārliecība. Satiku viņu! Dzīvē viņa bija vēl foršāka nekā bildēs. Tas sievišķīgs smaids, lūpas... mmm...

Mēs formāli paēdām Riga Plazā un atbraucām pie manis. Te arī ikdienā, normālos apstākļos vienmēr deg sveces. Bet šovakar sveču bija daudz vairāk. Es teicu Leldei, ka viņai nav jābrīnās ne par ko un ka no šī momenta es ņemu iniciatīvu savās rokās uz 100%. Viņa piekrita.

Akurāti un bez steigas es lēnam novilku nost viņas drēbes. Man patīk, kad es esmu pilnīgi apģērbts, baltā, svaigi izgludinātā, iestīvinātā kreklā, bet man priekšā stāv bezkaunīgi kaila sieviete. Viņa bija pilnīgi paklausīga un mierīgi uztvēra visu, ko es darīju. Apkārt bija pustumsa – tikai silta mirdzoša gaisma no 12 svecēm.

Es palūdzu viņu apgulties gultā uz vēderu un gan kājas gan rokas uztaisīt plati – ka zvaigzne. Es aizsēju Leldei acis, lai viņa neredzētu, ko es darīšu tālāk. Tad paņēmu garas auduma lentes un piesēju viņu pie gultas. Es negribēju izmantot virves, jo man bija svarīgi, lai Leldei būtu maksimāli komfortabli, bet lai viņa būtu nofiksēta.

Tad, lai Lelde pilnīgi atslābinātos, es ar speciālu eļļu pamasēju viņu visu. Ne tikai muguru, bet ari kājas, dibenu, plecus. Es apzinātu nepieskāros pie viņas jutīgākajām vietām, kaut dažreiz mani pirksti slīdēja maksimāli tuvu. Viņa gaidīja, kad es ieslīdēšu iekšā, bet es tā nedarīju. Tā bija mana viltīgā plāna daļa.

Es paņēmu šauru koka zariņu. Sanāca ļoti elastīga pātadziņa. Papieskāros pie viņas muguras, tad pie kājām. Drusciņ pakutināju viņu. Tālāk sekoja ļoti sarežģīts psiholoģiskais moments. Man vajadzēja pārvarēt savas bailes izdarīt viņai sāpīgi. Es mīlu sievietes un apzināti darīt viņām pāri man ir ļoti grūti.

Es nekad nebiju domājis, ka Leldei varētu būt tik patīkami, kad es ar zariņu atstāju uz viņas dibena šauras sarkanas līnijas. Viņa lūdza, lai es to darītu vēl un vēl. Man pat iepatikās. No tā procesa viņa pat nedaudz nosvīda un Leldes ķermenis palika mitrāks un kājas, dibens un mugura izskatījās kā viduslaiku raganai. Pātagas laiks beidzās un es iesmērēju viņas ķermenī krēmu, lai viņa atkal atslābinātos.

Laicīgi sagatavoju sveces ar vasku kurš ir ne tik karsts, kad viņš kūst. Sēdēju uz gultas viņai blakus un lēni pilināju uz muguru – uz tām vietām kur āda ir biezāka. Tad lēnam pilināju tuvāk dibenam - tur viņa jau juta spēcīgāk. Un kā kulminācija bija kāju iekšēja puse – tuvu tuvu.

Kad es pilināju Leldei uz dibenu vasku, es biju ļoti tuvu viņai. Es pamanīju, ka Lelde bija tik uzbudināta, ka pat vizuāli es varēju redzēt ,cik ļoti viņa ir mikla. Es sapratu, ka varu pāriet pie galvenās daļas.

Es laicīgi saldētavā sasaldēju plastmasas pudelīti ar ūdeni. Tā bija cilindriska pudelīte no lubrikanta. Pirms sasaldēšanas es ieliku tur iekšā koka irbulīšus. Kad ūdens sasila, es sagriezu plastmasu un rezultātā dabūju fallisku ledus gabaliņu uz kociņa.

Tā kā acis Leldei bija aizsietas, viņa nezināja, kas būs tālāk. Katra mana nākamā darbība bija viņa liels pārsteigums. Kad pirmā ledainā ūdens lāsīte uzkrita uz Leldes karstā dibenā, viņa nesaprata, kas tas ir. Bija pārsteigta. Tad es sāku lēnām slīdēt pa viņas ķermeni ar ledu. Ja paturēt pāris sekundes uz vienas vietas, tad parādījās sāpīgas, bet viņai tik patīkamas sajūtas.

Šoreiz es pieskāros ne tikai pie ķermeņa, bet arī Tur un pat pavisam iekšā. Es biju uzmanīgs, lai Leldei nebūtu pavisam auksti un lai viņai neko neatsaldētu. Kad visas Leldes vietas pavisam atdzisa, es sagatavoju nākamo aksesuāru.

No fotoprojekta par astoņkāji man palika masīvs vibrators no mīkstas un ļoti patīkamas gumijas. To vibratoru es paturēju karstā ūdenī tējkannā. Uzsmērēju virsu biezu lubrikanta slāni. Sanāca ļoti slīdīgs un karsts vibrators. Grūtākais bija visu organizēt tā, lai nebūtu pauzes starp darbību ar ledu un ar karstu vibratoru.

Kad es viņas aukstajā vagīnā ieliku karsto superslīdīgo vibratoru, viņai bija nereālais šoks no tik kontrastainām sajūtam. Viņa ļoti saspridzinājās un pati sāka justies ka astoņkājs. Labi, ka es viņu stipri piesēju pie gultas. Viņa dziļi un bieži elpoja un pati kustināja gurnus. Pēc pusminūtes es atkal viņu atdzesēju ar ledu. Kamēr es pieskāros ar ledus gabaliņu, vibrators bija blakus tējkannā. Tā es mainīju auksto pret karstu kādas 8 reizes.

Leldes sajūtas bija tik nereāli spēcīgas! Kontrastainā temperatūra ietekmēja tik stipri, ka mazāk nekā pa desmit minūtēm viņa 4 reizes beidza. Pirms katra orgasma viņas kājas konvulsīvi trīcēja. Tas bija nereāli uzbudinoši.

Es biju tik pārņemts ar procesu un tik sakoncentrēts uz Leldes sajūtam, ka pilnīgi aizmirsu, ka pats esmu joprojām apģērbts. Mana draudzene bija absolūti laimīga un pilnīgi apmierināta ;) Es atsēju viņu. Lelde apgūlās uz muguras. Es noģērbos un apskāvu viņu. Tā mēs kādu stundu gulējām, skatījāmies melnajos griestos un runājam par visu ko. Trūka tikai zvaigznes debesīs :) Protams, kad Lelde pietiekoši atpūtusies, mēs turpinājām mīlēties jau pēc parastās programmas- kā normālie cilvēki. Izrādās, ka Leldei arī ir visādas interesantas seksuālas zināšanas. Laikam viņa daudz grāmatas bija izlasījusi ;) Veselu bibliotēku ;)

Nākamā dienā viņa man uzrakstīja vēstuli facebookā. Kad es izlasīju, es gribēju izprintēt un ielikt rāmīti pie sienas – lai, kad man ir slikti vai kad man ir zema pašapziņā, es varētu izlasīt.

Tā bija unikāla tikšanās. Lelde negribēja, lai es pārdzīvotu un neteica man, ka pēc trim dienām viņa pārvāksies uz Londonu. Varbūt tā reize arī ir man tik vērtīga, jo tā bija vienīgā tikšanās ar Leldi.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu