Vairāk par konkursu un balvām lasi šeit!

Publicējam konkursa darbu, ko mums atsūtīja Elizabete. Esam saglabājuši autores rakstības stilu.

Skējiens lietū

Pirmā atvaļinājuma diena bija ideāli piemērota tam, lai sāktu jaunu dzīvi. Darbs reklāmdizaina kompānijā Leldei patika, taču garās pie datora pavadītās stundas lika sevi manīt. Jau vairākus mēnešus viņa taisījās sākt skriet tuvējā parkā, taču vienmēr atradās kāds svarīgs iemesls, lai to nedarītu.

Rīta cēlienu Lelde pavadīja kārtojot māju. Kādu laiku skatījusies samērā garlaicīgās televīzijas programmas, viņa saprata, ka nav savlaicīgi padomājusi par skriešanai piemērotu apģērbu. Izvandījusi skapja saturu, viņa bažīgi raudzījās uz treniņtērpa biksēm un īsiem rozā šortiņiem. Siltā augusta vakaram šorti nenoliedzami bija krietni piemērotāki par garajām biksēm. Tomēr Lelde svārstījās. Nopirkt šortus Leldi bija pierunājusi draudzene, taču tie izskatījās pārāk pieguļoši viņas nedaudz apaļīgajam dibenam. Vēlreiz apskatījusi skapja saturu viņa secināja, ka šoreiz būs vien jāiztiek ar to, kas ir. Kā izrādījās arī visi gaišie krūšturi, kas bija ģērbjami zem vienīgā skapī atrastā krekliņa, bija izrotāti ar mežģīnēm. Nolēmusi tuvākajā laikā iegādāties skriešanai piemērotāku tērpu un veļu, viņa sāka ģērbties.

Piegājusi pie spoguļa, Lelde sasēja garos, kastaņbrūnos matus zirgastē un pārlaida sev vērtējošu skatienu. Īsie šorti atklāja brūnās, nosauļotās kājas, zem baltā krekliņa iezīmējās apakšveļas mežģīnes reljefs, kas apvija lielās, tvirtās krūtis. Šādā tērpā viņa izskatījās kā astoņpadsmitgadīga meitene, lai gan šoziem grasījās svinēt savu trīsdesmit piekto dzimšanas dienu.

Apņēmības pilna Lelde devās uz parku, kas atradās desmit minūšu gājiena attālumā no viņas dzīvokļa. Ejot ātrā solī, sieviete iesildījās un, nokļuvusi pie parka, uzsāka skrējienu. Riņķojot pirmo apli, viņa pamanīja sev pievērstus divu vīriešu skatienus, kas sēdēja uz soliņa un sarunājās. Leldes uzmanību piesaistīja garais tumšmatis. Uz mirkli viņu skatieni sastapās. Pirmo reizi Leldes prātā iezagās doma pateikt paldies draudzenei par īsajiem šortiņiem. Skrienot otro apli, viņa redzēja, kā vīrieši atvadās. Leldes sirdī iedūrās neliela vilšanās adatiņa, taču tad viņa pamanīja, ka tumšmatis atkal apsēstas iepriekšējā vietā un paņem planšetdatoru. Jaunā sieviete nopriecājās un, iztaisnodama muguru, vieglā riksī paskrēja garām tumšmatainā vīrieša soliņam. Ar acs kaktiņu viņa pamanīja, ka puisis pēta viņas sievišķīgās ķermeņa kustības.

Pēkšņi sacēlās vējš un sākās lietus gāze. Aizrāvusies ar tumšmataino vīrieti, Lelde nebija pamanījusi melnos lietus mākoņus, kas strauji pārņēma debesis. Vēsās lietus lāses dažās sekundēs izmērcēja Leldi līdz pēdējai vīlītei. Viņas lielo krūšu gali zem mitrā, vēsā krekliņa kļuva cieti un redzami katram garāmgājējam.

Tiklīdz jaunā sieviete nopriecājās, ka visi cilvēki no parka ir pazuduši un neviens viņu tādu neredz, aiz muguras ieskanējās zema, samtaini glāstoša balss: «Redzu, ka esi nosalusi un izmirkusi. Varbūt drīkstu tevi aizvest uz mājām?» Tumšmatainais vīrietis, kas bija sēdējis uz soliņa, stāvēja zem melna lietussarga un aicināja viņu pievienoties. Mirkli šaubījusies, viņa iespruka sausumā.

«Varbūt iepazīsimies? Mani sauc Raimonds. Ievēroju tevi skrienot.»

«Esmu Lelde. Šis mākonis uznāca tik negaidot,» nomurmināja sieviete.

«Es arī nezin kāpēc to nepamanīju,» atbildēja Raimonds. Daudznozīmīgi uzsmaidījis, tumšmatis pievērsa skatienu Leldes krūšu galiem, kas, pretodamies īpašnieces vēlmei, lepni izslējušies tā vien aicināja kādu vīrieša plaukstu tos sasildīt. Vienu īsu brīdi Leldei gribējās sakrustot rokas un noslēpt krūtis, taču viņai nebija jākaunas sava ķermeņa dēļ. Vērodama Raimonda sportisko ķermeni, viņa sāka domāt, cik ilgs laiks ir pagājis kopš viņa ļāvusies kāda vīrieša glāstiem. Lelde saprata, ka savā slēptākajā zemapziņas stūrītī, viņa grib sajust šī tumšmatainā svešinieka lūpas uz savas ādās. No šīm domām viņu izrāva zobgalīgā vīrieša balss: «Ejam?»

«Ar lielāko prieku!» piekrita sieviete, šajā brīdī izlemdama pavedināt simpātisko svešinieku.

«Mana mašīna atrodas tepat pie parka.»

Paskatījusies norādītajā virzienā, Lelde ieraudzīja sudrabotu džipu ar tonētiem logiem, kas vientulīgi gaidīja savu saimnieku. Lietus turpināja gāzt. Cilvēki bija aizsteigušies kur nu kurais.

Auto salons bija liels un ērts. Raimonds ieslēdza mūziku un piedāvāja sasildīt sievieti.

«Kā tu to domā?» nospurdza Lelde.

«Es domāju ieslēgt siltāku klimata kontroles režīmu… Vai tev ir citi piedāvājumi?»

«Varbūt tu varētu man aizdod sausu T-kreklu?»

«Šeit ir tikai viens sauss T-krekls un šobrīd tas man ir mugurā… turklāt man patīk skats, kas tagad paveras manām acīm, šīs mežģīnes un…»

„…krūšu galiņi», turpināja Lelde, pati nesaprotot savu negaidīti piedauzīgo uzvedību. Dzirdēdama, kā paātrinās jaunā vīrieša elpa, viņa sajuta vieglas trīsas vēdera lejas daļā un iekšēji nolamāja sevi par nogribējušos palaistuvi, taču spēle bija sākusies, un viņi abi to saprata.

«Es tev atdošu savu T-kreklu, ja drīkstēšu tev palīdzēt noģērbt slapjās drēbes.»

Dzirdot šos Raimonda vārdus, jaunā sieviete nodrebēja baudas gaidās.

«Esmu ar mieru,» atbildēja Lelde.

«Ejam uz aizmugures sēdekļiem, tur mums būs ērtāk... pārģērbties,» aicināja Raimonds.

Tā kā ārā joprojām turpinājās spēcīgs lietus, Lelde smejoties aizspraucās uz aizmugurējo sēdekli tāpat, neizkāpdama no mašīnas. Pavedinātāja labi apzinādamās, ka īsie šorti, kamēr viņa izlocījās uz mašīnas aizmuguri, vīrieša skatienam atklāj pietiekami, lai vēl varāk iekvēlinātu iztēli.

«Vispirms tu noģērb savu T-kreklu!» aicināja Lelde, kad Raimonds bija iekārtojies viņai blakus uz aizmugurējā sēdekļa.

«Kā vēlies, mazā!», vīrietis nebija mudināms un pārvilka kreklu pār galvu. Leldes acīm atklājās plati pleci, muskuļotas rokas un neliels sprogainu spalviņu trīsstūris starp vīrieša krūtīm. Viņa apvaldīja sevī vēlmi izlaist pirkstus caur šīm seksīgajām spalviņām. Viņa gribēja, lai Raimonds pirmais padodas šajā pavedināšanas spēlē.

«Kundze, jūsu pasūtītais sausais un siltais apģērba gabals gaida jūs. Atļausiet palīdzēt jums izģērbties?» tumšmatainā svešinieka skatiens izaicināja Leldi.

«Esmu jūsu rīcībā, kungs!» atbildēja sieviete. Nu jau Lelde bija sasilusi, taču krūšu galiņi kļuva aizvien cietāki. Viņi sniedzas pretī vīrietim un uzbudinājumā gaidīja kaut nejaušu saskaršanos ar šo muskuļoto torsu.

Raimonds lēnām ievilka Leldi sev sāniski klēpī, un novilka slapjo krekliņu. Vīrieša acīm atklājās gandrīz kailās krūtis zem caurspīdīgajām mežģīnēm. Lelde juta, kā piebriest vīrieša loceklis zem viņas dibena. Viņa kļuva slapja arī tajā vietiņā, kur lietus lāses nesniedzās, un alka sajust šo vīrieti sevī, taču spēle turpinājās.

Viņa pagrieza muguru un lūdza attaisīt krūšturi. Raimonda rokas pieskārās viņas ādai un atāķēja aizdari. Ar puskailām krūtīm Lelde apsēdās vīrieša klēpī jāteniski. Viņas krūšu galiņi tā vien aicināja Raimonda lūpas piesūkties un zīst. Caur plāno audumu, viņa juta, kā nodreb vīrieša loceklis, alkdams triekties viņas siltajā un miklajā miesā, taču viņš savaldījās. Lēnām pietuvinājis roku viņas aicinošajiem apaļumiem, viņš noslidināja krūšturi, tikai uz sekundes simtdaļu ik kā nejauši pieskardamies vienam no brūnajiem galiņiem. Acumirklī Leldes ķermenim cauri izšāvās baudas bulta. Krūtis alka viņa glāstus un skūpstus.

«Tā, nu tu esi izģērbta. Vai vēlies, lai palīdzu arī apģērbties?» Raimonds aizsmacis jautāja.

«Bet ko vēlies tu?» jautāja Lelde, berzējot savu apaļīgo dupsīti pret vīrieša samilzušo locekli.

«Tevi!» Raimonds vairs necentās savaldīties. Viņa lūpas pieplaka krūšu galiņiem, kas kopš pirmā skatiena parkā bija viņu kārdinājuši. Lelde labsajūtā izlieca muguru, kad viņa mute pārmaiņus zīda abas pilnīgās krūtis. Vīrietis pastūma malā šortus un biksītes un ieslidināja rādītājpirkstu siltajā caurumiņā. Lelde iekunkstējās labsajūtā.

«Mmm, mazā, cik tu esi slapja!» virzot sievietes sulā saslapināto pirkstu klitora virzienā un virpojot mēli ap vienu no galiņiem, čukstēja tumšmatis.

«Paņem mani!» nomurmināja Lelde. Viņa bija atmetusi jebkuras pašcieņas atliekas un lūdzās piepildījumu.

«Man patīk, ka tu esi izslāpusi pēc seksa. Bet mans draudziņš vēl ir iesprostots džinsos.»

Šūpojot krūtis vīrieša acu priekšā, Lelde pieskārās viņa rāvējslēdzējam un ,ieslidinājusi roku biksēs, izvilka stīvo locekli. Viņa vairs nespēja gaidīt. Sieviete veikli atbrīvojās no šortiem un biksītēm un atkal jāteniski iekārtojusies Raimonda klēpī, ievadīja lielo locekli savā pulsējošajā caurumiņā. Baudu alkstošie ķermeņi uzsāka kopīgu ritmu. Leldes krūtis kārdinoši šūpojās Raimonda acu priekšā. Vīrieša loceklis piepildīja viņas klēpi. Krūšu gali berzējās gar tumšmatainā puiša lūpām, aicinādami zīst, bet klitors baudīja viņa garo pirkstu pieskārienus.

Vīrietis ļāva beigt Leldei un tikai tad izvilka savu locekli no viņas aliņas, lai izšļāktu savu spēka sulu uz viņas lielajām krūtīm. Lelde iemasēja to savā ādā, uzvilka vīrieša gaiši zilo krekliņu un palūdza aizvest viņu mājās.

Kad Raimonds piebrauca pie Leldes kāpņu telpas, lietus bija mitējies. Viņa noskūpstīja viņu un, pačukstējusi, ka arī turpmāk vakaros ir nolēmusi skriet šajā parkā, devās uz savu dzīvokli. Lelde nešaubījās, ka satiks šo vīrieti atkal.