Krievijas Ārlietu ministrija: Ir nopietnas šaubas par Nīderlandes izmeklēšanas mērķiem (159)

«Joprojām ir nopietnas šaubas, vai Nīderlandes veiktās izmeklēšanas patiesais mērķis ir noskaidrot katastrofas īstos iemeslus, un ne iepriekš izvirzīto apsūdzību attaisnošana,» norādīja ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa uzsvēra, ka izmeklētāji ignorēja Krievijas bruņojuma kompānija «Almaz-Antej», kas ražo BUK sistēmas, iegūtos datus, un nedevās uz Krieviju, lai arī tika uzaicināti.

«Krievijas izmeklētāji nesaņēma piekļuvi visiem izmeklēšanas materiāliem,» piebilda ministrijas pārstāve.

Krievijas eksperti izskatīs Nīderlandes izmeklēšanas secinājumus, sacīja Zaharova, piebilstot, ka izmeklēšanai ir jāturpinās.

Krievija arī norādīja, ka Ukrainas varas iestādēm vajadzēja slēgt gaisa telpu virs valsts austrumiem civilajai aviācijai.

Jau vēstīts, ka starptautiskā izmeklēšanas grupa otrdien paziņoja, ka Malaizijas aviokompānijas «Malaysian Airlines» reisa MH17 pasažieru lidmašīna pērn 17. jūlijā virs Ukrainas tika notriekta ar Krievijā ražotu raķeti BUK, kas izšauta no prokrievisko separātistu ieņemtās teritorijas, otrdien paziņoja katastrofas apstākļu izmeklētāji.

«Reisa MH17 [lidmašīna] nogāzās ārpus lidmašīnas pret pilotu kabīnes kreiso pusi notikuša kaujas galviņas sprādziena rezultātā,» preses konferencē sacīja Nīderlandes Drošības pārvaldes, kas vadīja 15 mēnešus ilgo izmeklēšanu, priekšsēdētājs Čibe Joustra.

«Šī kaujas galviņa atbilst tāda tipa raķetei, kas ir uzstādīta «zeme-gaiss» raķešu sistēmā BUK,» viņš piebilda.

Lai arī Joustra uzsvēra, ka izmeklētajiem nav izdeviens noskaidrot konkrētu raķetes palaišanas vietu, reportieriem parādītajās kartēs nepārprotami norādīts, ka raķete ir izšauta no prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas netālu no Doņeckas Ukrainas austrumos.

Pārvaldes vadītājs arī kritizēja Ukrainu par to, ka tā neslēdza savu gaisa telpu civilajai aviācijai.

«Mēs esam secinājuši, ka Ukrainas varas iestādēm bija pietiekams iemesls piesardzības dēļ slēgt gaisa telpu virs valsts austrumu daļas».

Izmeklētāji ziņojumā ir koncentrējušies uz vairākiem jautājumiem, tai skaitā uz katastrofas cēloni, lidošanu virs konfliktu teritorijas un to, kāpēc bojāgajušo radiniekiem vajadzēja gaidīt divas līdz četras dienas, lai saņemtu apstiprinājumu, ka viņu tuvinieki atradās lidmašīnā.

Nīderlandes Drošības pārvalde ziņojumā ir iesniegusi 11 rekomendācijas, un uzsvēra, ka valstīm, kuru teritorijā notiek konflikti, ir labāk jāsarga civilā aviācija.

Pārvalde arī uzsvēra, ka tās mandāts neparedz noteikt to, kurs izšāva raķeti.

Ziņojuma secinājumus ir apstrīdējusi «Almaz-Antej». Kompānija paziņoja, ka veikusi katastrofas pārbaudes, kuru rezultāti «noliedz Nīderlandes versiju», norādot, ka reisa MH17 katastrofu izraisīja cita tipa raķete.

«Eksperimenta rezultāti pilnībā noliedz Nīderlandes komisijas secinājumus par raķetes tipu un palaišanas vietu,» sacīja «Almaz-Antej» ģenerāldirektors Jans Novikovs.

Toteis Ukrainas premjerministrs Arsenijs Jaceņuks saistībā ar lidmašīnas notriekšanu vainoja Krievijas drošības dienestus.

«Man personīgi nav šaubu par to, ka tā bija Krievijas īpašo dienestu plānota operācija, kuras mērķis bija civilās lidmašīnas notriekšana,» viņš teica Ukrainas valdības sēdē, kura tika translēta televīzijā.

Lidmašīna, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru, 2014.gada 17.jūlijā nogāzās Ukrainas austrumos. Aviolainerī bija 298 cilvēki, kas visi gāja bojā.