Magonis pamet Centrālcietumu, neatbildot uz jautājumiem (153)

Magonis aptuveni 30 metrus garo ceļu no cietuma durvīm līdz advokāta Alvja Margas automašīnai veica klusēdams un žurnālistiem komentārus sniegt nevēlējās, novēroja aģentūra LETA.

Lai netraucētu žurnālisti, advokāts savu klientu paņēma aiz pleca un palīdzēja iekāpt automašīnā. Arī Marga ar žurnālistiem runāt nevēlējās.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa saņēmusi dokumentus, kas apliecina, ka iemaksāta 400 000 eiro lielā drošības nauda, līdz ar to Magonis šodien varēja cietumu pamest.

Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA apliecināja, ka naudu iemaksājusi Magoņa sieva, kura to aizņēmusies no vairākām personām. Naudas devēju vārdus advokāts atturējās konkretizēt.

Tiesa pagājušajā ceturtdienā nolēma atbrīvot Magoni pret 400 000 eiro drošības naudu.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētās kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā.

Jau pēc aizturēšanas, kad tiesa lēma par Magoņa apcietināšanu, aizstāvji ierosināja Magonim piemērot drošības naudu 200 000 eiro apmērā. Toreiz tiesa šādam ierosinājumam nepiekrita un Magonim tika noteikts apcietinājums. Nesen aizstāvji vērsās ar šādu ierosinājumu pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja, taču lūgums tika noraidīts. Advokāti iesnieguši sūdzību lietu uzraugošajam prokuroram, taču atbilde pagaidām nav saņemta. Iepriekšminētais drošības naudas apmērs bija minēts arī aizstāvju ierosinājumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par turpmāku apcietinājuma atcelšanu.

KNAB pagājušā nedēļā tiesā norādīja, ka Magonim ir nepieciešams turpināt piemērot drošības līdzekli apcietinājumu, taču, ja tiesa lemtu par drošības naudas noteikšanu, tad KNAB ieskatā tai jābūt 1 miljona eiro apmērā, to žurnālistiem tiesas sēdes pārtraukumā pastāstīja Magoņa advokāts Rozenbergs.

KNAB Magoni aizturēja 6.augustā. KNAB oficiāli sniegtā informācija par Magoņa lietu ir skopa, savukārt medijos izskanējusi dažāda informācija gan par Magonim inkriminēto noziegumu, gan aizturēšanas apstākļiem.

KNAB informējis, ka pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis, kura apmēru birojs neatklāj, saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» iepirkumu.

Portāls «Diena.lv» iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar «LDz ritošā sastāva servisa» neseno daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest».

Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, vēstīja Igaunijas portāls «Delfi.ee».

Osinovskim juridisko palīdzību nodrošina Latvijas advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš aģentūrai LETA norādījis, ka starp Magoni un Osinovski kā starp privātpersonām noticis darījums kāda trešā uzņēmuma interesēs, taču tas nav saistīts ar dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest». Vārpiņš uzņēmuma nosaukumu un darījuma summu atturējās minēt.

Savukārt intervijā laikrakstam «Diena» ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen pieļāvis, ka drīzumā procesa virzītājs izlems par kukuļa devēja atbildību kukuļņemšanas lietā, kurā aizdomās tiek turēts Magonis.

Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma nepilnus desmit gadus - kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs. Magonis no amata atbrīvots.