Zāles kļūst arvien drošākas
Vēl pagājušā gadsimta vidū astma bija diagnoze, kas biedēja gan pacientus, gan ārstus, jo tā bija grūti ārstējama elpceļu slimība ar relatīvi augstu mirstību. Ārstēšanā galvenokārt lietoja bronhus paplašinošus līdzekļus, kas neietekmēja slimības galveno mehānismu - hronisku elpceļu iekaisumu. Smagas astmas gadījumā ārstēšanā izmantoja glikokortikoīdu tabletes, kas radīja smagas blaknes – lieko svaru, ādas problēmas u.c. Kopš 80.gadu vidus situācija ir radikāli mainījusies. Astma ir definēta kā hroniska iekaisuma slimība un kļuvusi par relatīvi viegli kontrolējamu kaiti, pateicoties galvenajai ārstēšanas metodei – pretiekaisuma inhalējamiem medikamentiem jeb inhalējamiem glikokortikoīdiem. Ar inhalatoru palīdzību astmas zāles tiek ievadītas tieši elpceļos. Visjaunākajiem medikamentiem zāļu daudzums, kas šādi nonāk asinsritē, ir zemāks pat par vienu procentu, līdz ar to jebkādu vispārēju blakņu risks ir zems. Līdz ar to aizspriedumi par astmas zāļu it kā lielo kaitīgumu, kas daļai astmas slimnieku Latvijā joprojām kavē pievērsties regulārai zāļu lietošanai, ir nepamatoti.
Pret alerģisko astmu – ar imūnterapiju