Kalnmeiers: Paziņojums, ka nav bijis atbalsta oligarhu lietā, ir klaji meli (33)

Viņš norādīja, ka lietas daļā, kas saistīta ar tirgošanos ar ietekmi jau sākotnēji bijis skaidrs, ka neizdosies savākt vairāk pierādījumus, nekā jau bija tajā brīdī, un lieta bija jāizbeidz.

Kalnmeiers uzsvēra, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir šo lietu vilcis garumā, bet tagad mēģina novelt vainu uz prokuratūru. Viņš arī norādīja, ka KNAB vadība ne reizi nav vērsies prokuratūrā, lai aicinātu šīs lietas sakarā sasaukt kādu kopīgu apspriedi.

Aģentūra BNS ziņoja, ka Ģenerālprokuratūras prokurors Māris Leja tā dēvētajā oligarhu lietā, izvērtējot KNAB izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret kādreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru un Ventspils mēru Aivaru Lembergu, nolēma izbeigt kriminālprocesu pret šīm divām personām daļā par tirgošanos ar ietekmi -par to aģentūru BNS informēja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.

Šādu lēmumu Leja pieņēma, jo nesaskatīja, ka viņu darbībās būtu Krimināllikuma panta par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā sastāva.

Tāpat prokurors atcēla lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai un nolēma, ka krimināllieta atgriežama atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai.

KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks septembra sākumā netieši apstiprināja, ka KNAB lūdzis uzsākt kriminālvajāšanu pret Šleseru un Lembergu.

Intervijā «TV 24 Rīga» Streļčenoks pavēstīja, ka KNAB nosūtījis prokuratūrai tā dēvēto oligarhu lietu, lūdzot uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām.

«Iepriekš pašas šīs personas bija apstiprinājušas, ka tām ir piemērots aizdomās turamo statuss, un līdz ar to nav noslēpums, kuras personas tās ir,» sacīja KNAB vadītājs.

Iepriekš gan Šlesers, gan Lembergs atzinuši, ka viņiem piemērots aizdomās turamā statuss tā dēvētajā oligarhu lietā.

Personas, pret kurām KNAB lūdzis sākt kriminālvajāšanu, tostarp par tirgošanos ar ietekmi, iepriekš lietā atzītas par aizdomās turētajiem - to aģentūrai BNS pastāstīja KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša.

Viņa arī norādīja, ka kriminālvajāšanu lūgts sākt par abu personu veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem laikā no 2004.gada līdz 2011.gadam.

Tāpat aģentūra BNS jau vēstīja, ka KNAB Ģenerālprokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina saukt pie atbildības vienu no personām saskaņā ar Krimināllikuma pantiem par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Savukārt pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu pec Krimināllikuma panta daļas par tirgošanos ar ietekmi.

Latvijas Televīzijas raidījums «Dienas Ziņas» iepriekš vēstīja, ka Ventspils mēram noteikts aizdomās turētā statuss tā dēvētajā oligarhu lietā, kurā viņš tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi. Savukārt Lemberga advokāte Irina Kauke aģentūrai BNS iepriekš nekomentēja, vai pret viņas aizstāvāmo lūgts sākt kriminālvajāšanu. «Man ir informācija, bet es to nevaru atklāt,» teica Kauke.

Savukārt Šlesers aģentūrai BNS norādīja, ka viņam nav informācijas par to, vai pret viņu lūgts sākt kriminālvajāšanu, tomēr šādu iespēju neizslēdza. Viņš arī atzina, ka KNAB viņu » oligarhu lietā» tostarp tur aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un nepareizi aizpildītu amatpersonas deklarāciju.

Tāpat ziņots, ka KNAB tā sauktajā oligarhu lietā bija piemērojis aizdomās turētā statusu Lembergam un Šleseram.

KNAB 2011.gada maijā ierosināja kriminālprocesu par vairākiem amata noziegumiem – kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kā ietvaros notika kratīšanas.

Lietā tobrīd bija iesaistīti 26 uzņēmumi un 11 personas, no kurām sešas tolaik bija amatpersonas. KNAB bija lūdzis parlamentam atļauju veikt kratīšanu arī Šlesera, kurš tobrīd bija Saeimas deputāts, dzīvesvietā, taču parlamenta vairākums tam nepiekrita. Tieši pēc šā deputātu lēmuma toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu.

Ziņots arī, ka Ģenerālprokuratūra veica pārbaudi par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi saistībā ar šo kriminālprocesu.