Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Robina Viljamsa meita atklāti par emocijām un depresiju pēc tēva nāves (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš amerikāņu aktieris Robins Viljams izdarīja pašnāvību. Aktiera nāve bija liels trieciens cilvēkiem visā pasaulē, bet it īpaši - viņa ģimenei un tuviniekiem. Viljamsa meita Zelda sociālajā vietnē «Instagram» atklājusies par savām emocijām pēc notikušā.

6.septembrī Zelda Viljamsa sociālajā vietnē «Instagram» publicēja fotogrāfiju, kurā redzams mēness virs ezera.

«Es pavadīju šo nakti smejoties zem klajas debess, kura bija pilna ar zvaigznēm, ar cilvēkiem, ar kuriem kopā labprāt piedzīvoju, ko skaistu,» pie foto vēsta Zelda atklājot, ka šobrīd jūtas pateicīga par katru mirkli.

«Izvairīties no bailēm, skumjām vai dusmām nav tas pats, kas būt laimīgam. Es izjūtu skumjas katru dienu, bet vairs nejūtos aizvainota par tām,» raksta Zelda.

Viljamsa meita arī atklāj, ka tas nav bijis viegli, to izdarīt ir daudz grūtāk nekā vienkārši palikt skumjam, tomēr tas ir pūļu vērts.

«Es zinu, cik tumšs un nebeidzams var šķist tunelis tiem, kuri cieš no depresijas. Bet ja šķiet, ka ir grūti atrast laimi, lūdzu, turieties vismaz pie cerības. Neskatoties uz to, kad un kā atradīsi savu ceļu šeit, es apsolu, ka priekš mums visiem ir vēl pietiekami daudz naktis zem skaistā, dzeltenā mēness.»

 

Moonrise on the lake ? I spent this night shivering and laughing under a clear, cold sky full of stars with people I love just to witness something beautiful. We mooned the moon and laughed ourselves hoarse, and I'm so incredibly grateful for every silly second. I came to a realization this year that I feel compelled to share here, for whomsoever may need it: Avoiding fear, sadness or anger is not the same thing as being happy. I live my sadness every day, but I don't resent it anymore. Instead, I do it now so that the wonderful moments of joy I do find are not in order to forget, but to inhabit and enjoy for their own sake. It's not easy. In fact, I'd say it takes much more effort to consciously do than it does to just stay sad, but with all my heart, I cannot tell you how worth it it is. And for those suffering from depression, I know how dark and endless that tunnel can feel, but if happiness seems impossible to find, please hold on to the possibility of hope, faint though it may be. Because I promise you, there're enough nights under the same yellow moon for all of us to share, no matter how or when you find your way there.

A photo posted by Zelda Williams (@zeldawilliams) on

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu