Kas šogad gaidāms mūsdienu mākslas forumā «Baltā nakts»? (1)

Viņš pastāstīja, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē «Arsenāls» tikai vienu reizi, «Baltās nakts» laikā, būs skatāma mākslinieka Ginta Gabrāna personālizstāde - gaismas, skulptūru un 3D videoinstalācija «Sešas galvas». Mākslinieks darbu veidojis sev raksturīgajā tehnikā, kas novērtēta ar vairākkārtējām nominācijām Purvīša balvai, paplašinot savu darbu mērogu.

Tāpat «Baltajā naktī» būs aplūkojama latviešu skaņraža Voldemāra Johansona instalācija «Slāpes», kurā redzams okeāns vētras laikā. Bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička» skatāmā instalācija ir iekļauta arī starptautiskā jaunā teātra festivāla «Homo Novus» programmā un interesentiem būs pieejama līdz 10.septembrim.

Kā pastāstīja mūsdienu kultūras foruma rīkotāji, «Baltajai naktij» pieteikti 53 projekti, starp kuriem teju vienādās daļās ir gan pamatprojekti, gan iniciatīvu projekti. »«Baltā nakts» ir visdemokrātiskākais Rīgas kultūras dzīves notikums, jo tajā var iesaistīties gan mākslinieki, gan komerciestādes, gan apkaimju entuziasti,» sacīja Ozoliņš.

Viņš pastāstīja, ka lielākā daļa objektu atradīsies Vecrīgā, Rīgas centrā un Pārdaugavā, bet Eiropas basketbola čempionāta norises dēļ «Baltās nakts» informācijas centrs būs novietots Līvu laukumā.

Viens no «Baltās nakts» vērienīgākajiem pasākumiem norisināsies «Rīgas mākslas telpā»

- tur tiks atklāta Francijas laikmetīgās mākslas izstāde «Kramplauzis/ Le Cambrioleur». Kā pastāstīja izstādes kurators Gēls Šarbo, izstāde tapusi kā atbilde uz jautājumu: «Kā runāt par Francijas laikmetīgo mākslu?» Izstāde veidota ar humoristisku pieskaņu, un tajā iekļauti 56 autori ar teju 80 darbiem. Veidojot izstādi, Šarbo «ielauzies» sešu Francijas kolekcionāru kolekcijās un izvēlējies darbus. Tālab izstāde nav tapusi kā vienots stāsts par to, kas ir Francijas laikmetīgā māksla, tā drīzāk veidota no stāstiem, ko stāsta paši mākslinieki.

«Baltās nakts» laikā Rīgā būs baudāmi arī citi ārvalstu projekti, piemēram, Vecrīgā un Doma laukumā būs baudāms pasākums «Gaismas milži pilsētvidē», ko piedāvās lielformāta gaismas leļļu teātris «Dundu» no Štutgartes.

Kā norādīja Ozoliņš, iespēju iesaistīties «Baltajā naktī» nereti izmanto rudenī notiekošie kultūras festivāli. Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā visas dienas garumā dažāda formāta koncertus, performances, darbnīcu un laikmetīgās mākslas izstādi piedāvās laikmetīgās mākslas festivāls «Survival K(n)it 7». Savukārt nepieradinātās mūzikas festivāls «Skaņu mežs» Anglikāņu baznīcā piedāvās gan muzikālus priekšnesumus, gan īsfilmas, bet īsfilmu festivāls «2Annas» kinoteātros «K.Suns», «Splendid Palace» un kinoteātra «Kino Bize» jaunajās telpās Rīgā, Elizabetes ielā 37, piedāvās programmu «Dzīve - tas ir kino».

Ievadot ikgadējo jauno mediju kultūras centra «Rixc» rīkoto mākslas un zinātnes festivālu, koncertzālē «Rīga» norisināsies «Vertikālais kino». Tā laikā divos 90 minūtes garos seansos - plkst.20 un 23 - būs skatāmas desmit īsfilmas, kas no 35 milimetru lentēm tiek projicētas uz vertikāla ekrāna, žurnālistiem pastāstīja «Rixc» vadītāja Rasa Šmite.

Spīķeros, laikmetīgās mākslas centrā «kim?», notiks mākslinieces Ievas Epneres audiovizuāla performance, kas tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieci Sāru Geratsu, «Dirty Deal Teatro» rīkos performanci «Noslēpumi nāk gaismā», kas vērsta uz domu apmaiņu, bet laukumā pie Spīķeru koncertzāles būs skatāma brīvdabas kino programma «Izgaismo savas fobijas». Ar kino programmu interesentus priecēs arī Rīgas Kino muzejs.

Pārdaugavā, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā, notiks radio «Naba» ikgadējais pasākums «Videogrāfija», bet Arkādijas parkā notiks muzikāli literārs pasākums «Vārdu kalns», kurā tiks godināts Aspazijas un Raiņa mantojums. Peldošajā galerijā «Noass» viesosies mūziķi Alise Joste, Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa, grupa «Momend» un grupa «Laika suns», bet Zunda dārzā tiks svinēti Pārdaugavas senākā ciema svētki.

Kalnciema kvartālā būs performance «Gaismraži», ko interesentiem piedāvās komponisti Jēkabs Nīmanis un Kristaps Pētersons un aktieris un režisors Varis Piņķis, bet tādā regulārā «Baltās nakts» norises vietā kā Torņakalna baznīca šogad būs gan muzikāli priekšnesumi, gan dejas, gan video instalācijas.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā jeb Gaismas pilī notiks pasākums «Deju laikmets un bītu cīņas». Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve Dace Resele, tas iecerēts kā mēģinājums sintezēt deju kultūras vēsturi Latvijā un mūsdienas. No plkst.20 stāstos par diskotēku kultūras un elektroniskās mūzikas pirmsākumiem Latvijā dalīsies Indulis Bilzēns un Kaspars Vanags, bet pēcāk gaidāmas «Bītu cīņas» ar tādiem dalībniekiem kā «NiklāvZ», «Oriole», «Kodek», «TV Maskava» u.c.

«Baltā nakts» notiks no plkst.18 līdz 3 naktī.

«Savukārt tie, kam turpināsies bezmiegs, varēs doties uz «Nabaklab», kas būs atvērts līdz četriem rītā, vai uz naktslokālu «Aristīds», kas būs vaļā līdz pat pieciem,» piebilda Ozoliņš.

Ar pilnu «Baltās nakts» programmu iespējams iepazīties mājaslapā «www.baltanakts.lv». Tur iespējams izveidot savu «Baltās nakts» karti, iekļaujot sev interesējošos objektus.

Jau ziņots, ka mūsdienu kultūras forums «Baltā nakts» šogad notiks naktī no 5.septembra uz 6.septembri. Par foruma programmas vadmotīvu šogad izvēlēta gaismas tēma, tā atbalstot ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) izsludināto Gaismas un gaismas tehnoloģiju gada ideju.