Prezidents būtu gatavs vērtēt Āboltiņas kandidatūru Ministru prezidenta amatam (255)

Viņš uzsver, ka gadījumā, ja valdība krīt, vispirms notiek koalīcijas veidošanas sarunas, kurās eventuālā koalīcija vienojas par premjera amata kandidātu. «Bet ja situācija nonāk līdz valdības maiņai un koalīcija vienojas par Solvitu Āboltiņu, tad - jā, es to vērtēšu,» atzīst prezidents.

Pēc viņa domām, Latvijai ar laiku ir jāpārņem Rietumvalstu prakse, ka partijas vadītājs līdztekus ir arī premjerministra amata kandidāts.

Intervijā NRA Vējonis arī norāda, ka katras problēmas dēļ nevajadzētu iniciēt valdības nomaiņu.

Komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamās divpusējās sarunas ar «Vienotību» par rīcības saskaņošanu koalīcijas darbā, Valsts prezidents pauž viedokli, ka šādām sarunām vajadzētu notikt arī starp «Vienotību» un nacionālo apvienību «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī starp VL-TB/LNNK un ZZS.

«Tas nav pareizais signāls uz ārpusi - šī berzēšanās starp koalīcijas partijām. Ja ģimenē ir problēmas, mēs neskrienam uz ielas, klaigādami par tām, jo problēmas jāatrisina pašu mājā. Ja galīgi nevar atrisināt, tad jāšķiras. Tuvojas 2017.gada pašvaldību vēlēšanas, un katram gribas kaut kā pozicionēties. Tiek iedarbināts priekšvēlēšanu mehānisms,» skaidro Vējonis.

Kā ziņots, gadījumā, ja kristu Laimdotas Straujumas (V) valdība, nākamā «Vienotības» premjera amata kandidāte būtu partijas vadītāja Āboltiņa. To viņa pati pirms pāris nedēļām apliecināja LNT raidījumā «900 sekundes».

Politiķe atzina, ka teorētiski cīņās par nākamā gada budžetu Straujumas valdība var krist, un šādā gadījumā viņa būtu kandidāte uz atbildīgo amatu. Deputāte gan vairākkārt uzsvēra, ka «mēs te runājam teorētiskā pieļāvuma izteiksmē», jo «Vienotībai» neesot pašmērķis gāzt Straujumas valdību. Sekojoši arī Āboltiņas nokļūšana Ministru prezidenta krēslā neesot dienas kārtības jautājums.

Kā ziņots, visi pašreizējās valdošās koalīcijas partneri uzsver, ka nav ieinteresēti valdības nomaiņā, tomēr neoficiāli politiķi šādu iespēju neizslēdz, piebilstot, ka tuvākajā mēnesī gan izmaiņas, visticamāk, nenotiks.

Lielākās nesaskaņas pašlaik starp koalīcijas partneriem izraisījis valdības lēmums par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. VL-TB/LNNK iebilst pret bēgļu uzņemšanu un pat apsver iespēju saistībā ar šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā, kas izraisījis asu «Vienotības» reakciju, savukārt ZZS strīdā cenšas neiesaistīties, norādot, ka problēma būtu jāatrisina «Vienotībai».

Līdz šim gan nekādas plašākas diskusijas par VL-TB/LNNK rīcību nav notikušas, jo Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir atvaļinājumā, no kura viņa atgriezīsies 10.augustā, kad arī plānota koalīcijas sanāksme, kurā tiks spriests gan par koalīcijas līguma ievērošanu, gan par bēgļu jautājumu, gan arī par Grieķijas finanšu problēmām.