/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/27/11048914t1h516d.jpg)
Lai arī pieredzēti kiberuzbrukumi un bijuši mēģinājumi izvērst nomelnošanas kampaņu, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē tikusi aizvadīta mierīgi, intervijā aģentūrai BNS sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Latvijas prezidentūra aizvadīta mierīgi, lai gan ir bijuši mēģinājumi sarežģīt situāciju (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs atzina, ka prezidentūras laikā tikuši novēroti kiberuzbrukumi gan prezidentūras mājas lapai, gan arī valsts iestāžu interneta resursiem un informācijas sistēmām. Tāpat pieredzēts, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs bijuši mēģinājumi Latvijas prezidentūru pasniegt kā neveiksmi.
«Tajā pašā laikā - es gribētu teikt, ka tomēr, ņemot vērā ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus gan Austrumu partnerības valstīs un Eiropas austrumu kaimiņu reģionā, gan dienvidu kaimiņu reģionā, prezidentūra ir aizvadīta mierīgi,» teica ārlietu ministrs.
Latvijas prezidentūra ilga 2015.gada pirmos sešus mēnešus. Nākamā ES Padomes prezidējošā valsts būs Luksemburga, kas prezidentūru pārņems 1.jūlijā. Savukārt pirms Latvijas - 2014.gada otrajā pusē - ES Padomes prezidējošā valsts bija Itālija.
Prezidentūras laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgā tika aizvadīti vairāki augsta līmeņa pasākumi, kuri pulcēja ES amatpersonas, viedokļu līderus un dažādu nozaru ekspertus. Viens no centrālajiem prezidentūras notikumiem bija Austrumu partnerības samits maija noslēgumā, kurā tika pieņemta tā dēvētā Rīgas deklarācija, kas kalpos par vadlīnijām nākošo gadu attiecībām starp ES un partnerības valstīm. Tāpat galvaspilsētā norisinājas vairākas ES ministru neformālas sanāksmes un tika pieņemti vairāki svarīgi dokumenti.
Pagaidām gan vēl nav aplēstas prezidentūras galīgās izmaksas, taču amatpersonu izteikumi liecina, ka tiešajām izmaksām trīs gadu laikā nevajadzētu pārsniegt 60 miljonus eiro.
Aģentūras BNS aptaujātie politologi, komentējot prezidentūras norisi un ieguvumus, iepriekš norādīja, ka Latvijas prezidentūra norisinājusies sarežģītos apstākļos un spējusi aktīvi un labi strādāt, vienlaikus nav izpildīti daži mājasdarbi, ES institūcijās piedzīvoti nepatīkami brīži, bet par patiesu tās veiksmi varēs runāt tikai pēc vairākiem gadiem, ja valsts turpinās iesākto darbu.
Atzinīgus vārdus par Latvijas prezidentūru , kas sarežģītos apstākļos spējusi organizēt ES institūciju darbu, izteikušas vairākas ES amatpersonas.