«Zviedrijas radari bija pēdējie, kuri fiksēja lidmašīnu – tas bija vismaz 1200 metru augstumā. Ja zviedru koordinātas bija pareizas, tad tam vajadzēja būt ļoti negaidītam un pēkšņam kritienam,» uzskata Bogdans, kurš ir neizpratnē par faktu, ka «divi pieredzējuši piloti tā arī nespēja brīdināt nevienu laikā, kad krita lidmašīna, lai arī laika bija pietiekami».
Bogdans analizē, ka pēdējā laikā virs Baltijas jūras bijis neviens vien incidents, kurā iesaistītas Krievijas militārās lidmašīnas, kuras nav redzamas radaros. Šo lidmašīnu dēļ neviena vien Rietumvalstu lidmašīna par mata tiesu izvairījusies no nopietnas aviokatastrofas. Runājot par «An-2», pastāv iespēja, ka piloti varētu būt mēģinājuši izvairīties no kādas lidmašīnas, kas lidojusi ar izslēgtiem raidītājiem.
«Ņemot vērā, kāda ir bijusi Lietuvas valdības reakcija, kā arī Zviedrijas militāristu reakcija – šeit jārunā par to, ka notiek atklāta izvairīšanās runāt atklāti par gadījumiem, kuros iesaistīta Krievijas militārā aviācija. Mūsu gadījumā klusēšanas iemesls varētu būt vienkāršs – nevēlēšanās saasināt spriedzi ar Krieviju,» uzskata Bogdans.
Vēl viens katastrofas iemesls varētu būt tas, ka kādas lielākas – pasažieru vai militārās lidmašīnas piloti vienkārši nav pamanījuši nelielo lidaparātu, un palidojot garām nelielā attālumā, «An-2» nonākusi spēcīgā turbulences zonā, kas padarījusi nelielo lidaparātu nevaldāmu.
«Ir daudz spekulāciju, kas un kādēļ ir noticis. Tikai starptautiska izmeklēšana varētu ļaut palīdzēt saprast, kas ir noticis. Tiesa, nav saprotams, kādēļ Lietuva nevēlas šo incidentu atrisināt līdz galam. Līdzīgi kā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu virs Donbasa, tā arī šajā gadījumā izmeklēšanā ir vērojama liela vilcināšanās. Ļoti iespējams, tas ir tādēļ, ka arī šajā incidentā pie vainas ir Krievija, taču nevēloties saspīlēt situāciju, par to netiek runāts. Demokrātiskai sabiedrībai ir jāzina visu par iespējamām briesmām,» uzsver Bogdans.