Politologs, kurš konceptuāli ir pret atklātu balsojumu, tāpat kā pret atklātām Ministru kabiuneta sēdēm, tomēr pieļauj, ka Latvijā atklāto balsojumu uz kādu laiku vajadzētu ieviest kā politiķus disciplinējošu pasākumu un arī zāles pret meliem. Līdzīgi kā antibiotikas, ko nevar lietot ilgstoši, bet ir situācijas, kad bez tām neiztikt.
«Es varu apgalvot, ka katrs mūsu frakcijas deputāts ir nobalsojis tā, kā mēs esam vienojušies,» saka «No sirds Latvijai» Saeimas frakcijas vadītāja Inguna Sudraba.
«Mūsu balsis tās nebija,» saka «Latvijas Reģionu apvienības» Saeimas frakcijas pārstāvis Mārtiņš Bondars, piebilstot, ka viņi visi ir dokumentējuši savas vēlēšanu zīmes.
«Mēs uzticamies saviem frakcijas deputātiem,» saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš, noraidot runas par to, ka par Vējoni balsojuši viņa partijas biedri.
«Es neesmu drošs, tāpēc arī šaubos, un šaubos tāpēc, ka neesmu drošs (..) Varbūt kāds gribēs ko paziņot vai pastāstīt, es nezinu. Man nav iemesla domāt citādi kā tam, ka visi rīkojās atbilstoši valdes un frakcijas lēmumam,» saka «Saskaņas» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Daudz deputātu aktīvi dokumentējuši savus balsojumus, lai kādam parādītu savu izvēli. Ne viens vien to publicējis internetā. Arī frakciju vadītāji apgalvo, ka viņiem ir zināms kolēģu balsojums. Domājams, ka arī zaļzemnieki zina šī vienādojuma atrisinājumu. Līdz ar to jautājums – vai galu galā vienīgie, no kuriem politiķi slēpjas, nav viņu pašu vēlētāji. Viņiem politiķi savu izvēli nesteidz pamatot.