Kā atgādina Ēķis, savulaik izskanēja, ka lietā iesaistītie gribējuši izkrāpt «Latvijas Mobilā telefona» daļas. «Tas nav pierādījies, par to vairs nav nekādas runas. Vēl tika runāts par kaut kādiem 150 miljoniem, kas arī vairs nav nekādā veidā pieminēts. Trešā lieta ir tas, ka nav zaudējumu kompensācijas, jo nav cietušā. Par ko tad īsti esmu notiesāts?» jautā Ēķis.
Pēc viņa teiktā, par to vēl būšot strīdi, Ēķis un aizstāvji gaidot, kad būs gatavs pilnais sprieduma teksts, lai lemtu par pārsūdzību.
Kā uzsver Ēķis, nekad neesot slēpis, ka viņu interesē digitālā televīzija, un tagad, pēc tik ilgiem gadiem, ir apstiprinājies, ka ceļš uz digitālo televīziju ir bijis pareizs.
Digitālās lietas rašanos viņš skaidro ar apstākļu - gan politisku, gan ekonomisku - kopumu. «Pirmā komponente bija tāda, ka kādas kompānijas bija ieguldījušas lielus līdzekļus vados. Bet te piepeši nāk tādas tehnoloģijas, kas nodrošina televīziju pa gaisu. Ko dara tā kompānija, kas vilkusi vadus? Protams, ka tā ir izmisusi. Tas ir loģiski. Tāda kompānija dara visu, lai traucētu jauno tehnoloģiju nākšanu. Otrs - ka kaut kur kaut kādā veidā digitālās televīzijas tapšanas gaitā bija iemaisīts [ekspolitiķa, uzņēmēja] Andra Šķēles vārds. Tur nevis patiešām viņš kādā veidā piedalījās, bet bija runas, ka viņš it kā ir klāt - stāv kaut kur blakus vai aiz muguras. Ja tur būtu kāds Sidorovs vai Pečkins, tad tas nevienu neinteresētu, bet Šķēle interesēja. Tolaik vienām partijām vajadzēja satriekt pīšļos citas partijas, un digitālā lieta bija viena no lietām, ar kuru sist,» savu viedokli skaidro Ēķis.