Ēķim nav skaidrs, par ko viņš ir notiesāts (45)

Kā atgādina Ēķis, savulaik izskanēja, ka lietā iesaistītie gribējuši izkrāpt «Latvijas Mobilā telefona» daļas. «Tas nav pierādījies, par to vairs nav nekādas runas. Vēl tika runāts par kaut kādiem 150 miljoniem, kas arī vairs nav nekādā veidā pieminēts. Trešā lieta ir tas, ka nav zaudējumu kompensācijas, jo nav cietušā. Par ko tad īsti esmu notiesāts?» jautā Ēķis.

Pēc viņa teiktā, par to vēl būšot strīdi, Ēķis un aizstāvji gaidot, kad būs gatavs pilnais sprieduma teksts, lai lemtu par pārsūdzību.

Kā uzsver Ēķis, nekad neesot slēpis, ka viņu interesē digitālā televīzija, un tagad, pēc tik ilgiem gadiem, ir apstiprinājies, ka ceļš uz digitālo televīziju ir bijis pareizs.

Digitālās lietas rašanos viņš skaidro ar apstākļu - gan politisku, gan ekonomisku - kopumu. «Pirmā komponente bija tāda, ka kādas kompānijas bija ieguldījušas lielus līdzekļus vados. Bet te piepeši nāk tādas tehnoloģijas, kas nodrošina televīziju pa gaisu. Ko dara tā kompānija, kas vilkusi vadus? Protams, ka tā ir izmisusi. Tas ir loģiski. Tāda kompānija dara visu, lai traucētu jauno tehnoloģiju nākšanu. Otrs - ka kaut kur kaut kādā veidā digitālās televīzijas tapšanas gaitā bija iemaisīts [ekspolitiķa, uzņēmēja] Andra Šķēles vārds. Tur nevis patiešām viņš kādā veidā piedalījās, bet bija runas, ka viņš it kā ir klāt - stāv kaut kur blakus vai aiz muguras. Ja tur būtu kāds Sidorovs vai Pečkins, tad tas nevienu neinteresētu, bet Šķēle interesēja. Tolaik vienām partijām vajadzēja satriekt pīšļos citas partijas, un digitālā lieta bija viena no lietām, ar kuru sist,» savu viedokli skaidro Ēķis.

Arī lietas tiesnesis atzinis, ka neviena diena procesā nav bijusi ievilkta garumā, uzsver lietā apsūdzētais. «Bet tik un tā līdz spriedumam pirmajā instancē ir iets tik daudzus gadus. Diemžēl Latvijas tiesu sistēma ir tāda, ka it kā mēs, cilvēki, būtu mūžīgi un nemirstīgi. Cilvēkam it kā ir tiesības uz ātru un taisnīgu tiesu – vainīgs, saņem sodu un uz priekšu. Bet mūsu gadījumā ir tā, ka tiesu darbi ir vilkušies bezgalīgi - kurš gan vairs var saskaitīt, cik ir bijis tiesas sēžu,» norāda Ēķis. Viņa radi un paziņas zinājuši, ka trešdienas un piektdienas viņš aizņemts ar sēdēšanu tiesā.

«Es to sev iestāstīju tā, ka esmu Juridiskajā fakultātē un apgūstu zinības,» sacīja Ēķis. Nevarot teikt, ka ieguvis augsti izglītota jurista zināšanu līmenī, bet vispārējos principus saprotot ļoti labi. «Es šo savu tiesāšanu esmu pārvērtis nevis par sāpi, bet par izglītības iegūšanu. Acīmredzot kāds tur augšā tā ir gribējis, lai es šādā veidā mācos jurisprudenci. Tāda dusmu nosēduma man nav, es to uztveru kā pārbaudījumu,» stāstīja Ēķis.

Kā ziņots, 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu.

Spriedumu iespējams pārsūdzēt.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns motivētu spriedumu apjomīgajā tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā plāno sagatavot līdz 28.oktobrim.